„Iztēlojies, ka pie jums ierodas feja un ļauj izteikt vienu vēlēšanos. Tiesa gan, viņa paskaidro, ka izslēgtas ir šādas jomas: nemirstība, veselība, nauda un mīlestība. Varbūt jūs tiešām sāksiet prātot par vēlēšanos – kaut vai tikai tāpēc, kad domājat: jums nav ko zaudēt. Bet vai vēlēšanās – īstā vēlēšanās – ienāks jums prātā? Vai varbūt jūs, tāpat kā vairums cilvēku, izšķirsieties par to, kas naudas izteiksmē ir visdārgākā lieta fejas piedāvājumā: trauku mazgājamo mašīnu?” Lasīt tālāk »
„Paldies, Vili Lācīti. Paldies par nokavētu darbu. Paldies par nakti blakus sievai, sapņojot par kleitu no kuras veļas ārā Bangladešas pupi. Paldies par nepilnīgo recepti magoņu vārīšanā un apgaismošanā par to kas ir skvots. Paldies par mūs izglābšanu no pasaules gala. Paldies par sarkano un pelēko vāveru attiecību izskaidrošanu. Paldies par gandrīz nomiršanu aiz smiekliem, lasot par kaņepju piena ietekmi uz Nansenu. Bet lielākais paldies par grāmatas „Stroika ar skatu uz Londonu” uzrakstīšanu. Lasīt tālāk »
Kad izlasīju grāmatu, es uzliku Radiohead disku. Pats bieži esmu sevi pieķēris, ka klausoties mūziku, tās vārdi man ko atgādina. Sevi, mīlētu sievieti, kādu dzīves notikumu vai vienkārši liek aizdomāties. Radiohead to dara šajā grāmatā. Galvenais varonis pēc sievas nomiršanas sēž mašīnā pie savas meitas skolas un klausās. Radiohead un sevī. Un laiž caur sevi citu stāstus. Lasīt tālāk »
Ko man visvairāk patīk darīt? Lasīt grāmatas. Jūs brīnīsieties un teiksiet – kur tad ēst gatavošana, ēšana, dzeršana vai rakstīšana par ēst gatavošanu, ēšanu vai dzeršanu? Kur tad spēlēšanās ar bērniem, bērnu taisīšana vai gulēšana parastā? Kur tad skriešana, basketbols vai romantiskas pastaigas? Kur tad mūzika, filmas, tvīteris, porno lapas vai Onkuļa blogs? Lasīt tālāk »
Vecais vīru pantiņš man neder. Dēls man ir, čūsku sitis un nositis esmu, kā arī kokus esmu stādījis gana. Jaunais varētu skanēt šādi: strādāt krogā, uzrakstīt grāmatu un vēl kādu dēlu. Pēdējos divus punktos man palīdzība nav vajadzīga, bet pirmajā vairs nav vajadzīga, jo 11. septembrī man būs tas gods strādāt „Pie Humberta” bārā. Atnāc paskaties kā tas izdosies. Lasīt tālāk »
Uz jautājumu, ko es darīšu, kad būšu vecs, līdz šim man bija konkrēta atbilde. Teicu, ka man būs krogs Spānijā – taisīšu ēst, audzēšu tomātus un mazbērniem mācīšu pīpēt vai spēlēt kārtis. Tagad, kā vienas multenes sliktajam varonim, man ir veseli divi plāni kā pavadīt vecumdienas. Krogam uzradies konkurents – grāmatnīca. Ar jaunām, vecām, manējām un varbūt arī tavējām. Un tas dēļ džekiem no „Pie Humberta,” kuriem mans vecumdienu sapnis ir noticis jau tagad. Lasīt tālāk »
Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk. Lasīt tālāk »
Ir tāda čīliešu rakstnieka Luisa Sepuveda grāmata – „Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus.” Es gribētu spēt lasīt grāmatas, kā to darīja sirmgalvis. Lēni, pa pāris lapaspusēm, izbaudot katru vārdu un situāciju. Man sanāk pilnīgi pretēji – ātri aprijot, naktis neguļot. Un nevis priecājoties ka esi izlasījis, bet ar šausmām, ka lieliskais pārdzīvojums beidzies. Vienīgi grāmatas raksta vairāk kā sajēgas, bet angliski lasu tikai pavārgrāmatas. Atliek tikai gaidīt, kad beidzot izdos latviski. Lasīt tālāk »
“Jāņa Rozes apgādā” iznākusi Latvijā dzīvojošā meksikāņu pavāra un uzņēmēja Havjera Garsijas grāmata, kurā īsi un asprātīgi stāstiņi iz dzīves mijas ar pašradītu recepšu aprakstiem. Autors vienlīdz aizrautīgi un humorpilni apraksta bērnības atmiņas Meksikā, kulinārās kultūras iepazīšanu, piedzīvoto kultūršoku Latvijā un gardu ēdienu receptes. Lasīt tālāk »
Es esmu sajūsmināts. Būs vien jāatzīstas, ka, protams, ne jau pirmo reizi dzīvē, bet tik un tā. Tā ir lieliska sajūta. Spilgti es atceros savu sajūsmu, izejot laukumā Čempionu līgas finālspēles stadionā, kur simts tūkstošu pašu lielāko fanu bija sanākuši noskatīties, kā deviņdesmit minūtes, divdesmit divi pieauguši vīrieši, plus vēl tiesneši, skrien pakaļ vienai bumbai. Kāds no zaudējušās komandas (tas tika noskaidrots pēc tām deviņdesmit minūtēm) faniem todien bija uzzinājis, ka viņa mamma ir ļoti slima, bet pat viņš bija sajūsmināts, un nevis devās pie savas mirstošās mammas, bet gan skatīties uz citu zaudējumu. Biļetes cena bija 230 EUR plus transporta izdevumi un trīs alus glāzes spēles laikā, un piecas pēc tam. Lasīt tālāk »
