Grāmata, kuru gluži kā nesen lasīto un aprakstīto Greguars Buijē „Viss par mani” un tikai lasīto Annas Gavaldas „25 kilogrami cerības,” var izlasīt vienā vakarā. Bet šis vakars iespējams izmainīs tavu dzīves uztveri un galvenais tu nepārvarami gribēsi piezvanīt savai mammai un pateikt cik ļoti viņa tev ir svarīga. Tūlīt un nekavējoties, nevis tad kad viņas vairs nebūs, vai pašam viss dzīvē tik tālu saļodzīsies, kad pašnāvība būtu kā atpestījums. Lasīt tālāk »

Šajās brīvdienās biju riktīgs grāmatu tārps. Lasīju nu pat pamodies, lasīju pieskatot mazo bērnu, lasīju ēdot pusdienas, sēžot saulē, uz poda un kad visi jau aizgājuši gulēt. Un izlasīju. Divas grāmatas par mīlestību. Vienu, mana mīluļa Tonija Pārsona „Manai mīļotai,” par emocionālo mīlu un otru par fizisku. Ha, nav tā grāmata, kā apmierināt sievieti un likt viņai lūgties vēl, bet gan grāmata par to, „Lai sirds būtu vesela.” Šoreiz par pirmo, vēlāk par otro. Lasīt tālāk »

„Tātad – ko pamostoties dara žurka? Paosta gaisu.” Ir kaut kāds tāls, tāls gadsimts. Vidusjūra ir pārvērtusies par dubļainu neskaidru zampu, Ņujorka drupās. Zemi piemeklējušas neskaitāmas kataklizmas, sākot ar sausumu, salu un karstumu. Savās mītnēs komunicējot dzejā ar citiem jauncilvēkiem sēž cilvēka nākamā versija. Viņi ir klonēti un pirmais darbs ir izlasīt savu priekšgājēju dzīves stāstus. Enerģiju viņi uzņem kā augi ar saules stariem un nicina tos kas devušies pie mežoņiem – izdzīvojušiem mūsdienu cilvēkiem. Visu grāmatu Daniela nākamās versijas lasa, ko tad sarakstījis ir viņu tālais sencis Daniels1. Viņš stāsta par savām attiecībām ar līdzcilvēkiem, sievietēm, par seksu, par jauno reliģiju, kura tad būs tā jauncilvēka radītāja. Lasīt tālāk »

Neviens nebija nomiris, kaķis netika sabraukts, sīpolus nemizoju un nekāds visu pasaules bēdu uzņēmējs sevī es neesmu. Bet es raudāju. Ne jau tā ka gaužām, bet man pār vaigiem ritēja asaras. Lasot. Lasot šo sasodīti patieso, asprātīgo un par, droši vien, katra normāla vīrieša prātā notiekošo uzrakstīto grāmatu.

Lasīt tālāk »

Man sieva uzskata, ja grāmatu uz latviešu valodu ir tulkojusi Silvija Brice, tad tā ir grāmata kuru noteikti vajadzētu izlasīt. Attiecībā uz abām nupat izlasītām Keitas Atkinsones (Kate Atkinson) es piekritīšu, jo tādas asprātīgas, interesantas un samudžinātas noveles sen nebiju lasījis. Grāmatu „Lietu vēsture” es uz kādu mēnesi noliku malā, jo lasītais pirmajās nodaļās, uzbūra man tādas reālas ainas par mazu bērnu pazušanu un to saistītām emocijām, kuras es kā mazu bērnu tēvs nespēju sagremot. Lasīt tālāk »

Šodien tikai par Nike veikumu izteicos, tāpēc, lai jūs nenodomātu ka esmu kautkāds sasodīts Nike dīleris, pastātīšu par manās rokās nonākušu adidas grāmatu Running 08. Tā ir presei domāta grāmata īsumā apstāstot par adidas vēsturi, piedāvājumiem apģērbam un apaviem, kā arī dažu adidas reklāmas seju patosa pilnie teksti.

Lasīt tālāk »

“Sākumskolā vislabāko atzīmi saņēmu par sacerējumu, kurā aprakstīju Marakešas arābu tirgu, tā spiltās krāsas un reibinošās smaržas. Skolotāja nolasīja to priekšā visai klasei un izpatīja to arī paralēlklasēs. Tā bija mana pirmā zvaigžņu stunda šaisaulē. Šis notikums lika man padomāt par literatūras krāpniecisko būtību – es taču nekad neesmu spēris kāju Marakešā un man turklāt nav arī ožas.”

Lasīt tālāk »

Ik pa laikam šeit padalīšos ar izlasītām grāmatām. Protams nevajadzētu cerēt ka parādīsies tikai un vienīgi profesionālā literatūra, vai grāmatas no augstajiem plauktiem.  Es esmu tikai vienkāršais lasītājs un lasu vienkāršas grāmatas. Tā kā nevērtējiet mani pēc grāmatām kuras lasu.

Pirmā šeit aprakstītā ir Pols Sasmens grāmata Relikvija. Kārtīgs puišu gabals ar vēsturiski informatīvu piesitienu.

Lasīt tālāk »