Neviens nebija nomiris, kaķis netika sabraukts, sīpolus nemizoju un nekāds visu pasaules bēdu uzņēmējs sevī es neesmu. Bet es raudāju. Ne jau tā ka gaužām, bet man pār vaigiem ritēja asaras. Lasot. Lasot šo sasodīti patieso, asprātīgo un par, droši vien, katra normāla vīrieša prātā notiekošo uzrakstīto grāmatu.
Man sieva uzskata, ja grāmatu uz latviešu valodu ir tulkojusi Silvija Brice, tad tā ir grāmata kuru noteikti vajadzētu izlasīt. Attiecībā uz abām nupat izlasītām Keitas Atkinsones (Kate Atkinson) es piekritīšu, jo tādas asprātīgas, interesantas un samudžinātas noveles sen nebiju lasījis. Grāmatu „Lietu vēsture” es uz kādu mēnesi noliku malā, jo lasītais pirmajās nodaļās, uzbūra man tādas reālas ainas par mazu bērnu pazušanu un to saistītām emocijām, kuras es kā mazu bērnu tēvs nespēju sagremot. Lasīt tālāk »
Šodien tikai par Nike veikumu izteicos, tāpēc, lai jūs nenodomātu ka esmu kautkāds sasodīts Nike dīleris, pastātīšu par manās rokās nonākušu adidas grāmatu Running 08. Tā ir presei domāta grāmata īsumā apstāstot par adidas vēsturi, piedāvājumiem apģērbam un apaviem, kā arī dažu adidas reklāmas seju patosa pilnie teksti.
“Sākumskolā vislabāko atzīmi saņēmu par sacerējumu, kurā aprakstīju Marakešas arābu tirgu, tā spiltās krāsas un reibinošās smaržas. Skolotāja nolasīja to priekšā visai klasei un izpatīja to arī paralēlklasēs. Tā bija mana pirmā zvaigžņu stunda šaisaulē. Šis notikums lika man padomāt par literatūras krāpniecisko būtību – es taču nekad neesmu spēris kāju Marakešā un man turklāt nav arī ožas.”
Ik pa laikam šeit padalīšos ar izlasītām grāmatām. Protams nevajadzētu cerēt ka parādīsies tikai un vienīgi profesionālā literatūra, vai grāmatas no augstajiem plauktiem. Es esmu tikai vienkāršais lasītājs un lasu vienkāršas grāmatas. Tā kā nevērtējiet mani pēc grāmatām kuras lasu.
Pirmā šeit aprakstītā ir Pols Sasmens grāmata Relikvija. Kārtīgs puišu gabals ar vēsturiski informatīvu piesitienu.
