www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Gaidām grāmatas

19/02/2010 iekš grāmatas

Ir tāda čīliešu rakstnieka Luisa Sepuveda grāmata – „Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus.” Es gribētu spēt lasīt grāmatas, kā to darīja sirmgalvis. Lēni, pa pāris lapaspusēm, izbaudot katru vārdu un situāciju. Man sanāk pilnīgi pretēji – ātri aprijot, naktis neguļot. Un nevis priecājoties ka esi izlasījis, bet ar šausmām, ka lieliskais pārdzīvojums beidzies. Vienīgi grāmatas raksta vairāk kā sajēgas, bet angliski lasu tikai pavārgrāmatas. Atliek tikai gaidīt, kad beidzot izdos latviski.

Deivids Morels

Morels ir vairākārt pieminēts sakarā ar grāmatu lasīšanu. Viņš ar savu triloģiju par spiegiem ļoti mani aizrāva bērnībā un tagad cenšos izlasīt visas grāmatas, ko šis amerikāņu moderno trilleru aizsācējs ir sarakstījis. Starp citu, viņš ir „Starptautiskās trilleru rakstnieku” organizācijas dibinātājs. Latviski ir iznākušas daudz Morela grāmatas un nespēšu pateikt, kura no sen uzrakstītām ir bijusi pieejama pie mums un kura nav. Pagājušā gadā ir sarakstīta grāmata „The Shimmer,” kurā kāds policists cenšoties glābt savu laulību izmeklē mistisku gaismu pilsētiņā pie pamestas karabāzes. Grāmata nav klasiska Morela grāmata, jo šajā daudz pieskaras zinātniskai fantastikai.

Mičs Alboms

Alboms ir sarakstījis visā pasaulē atzītas un ļoti labas grāmatas. Viņš patiks tiem lasītājiem, kuri grib padomāt līdzi, bet negrib daudz lasīt – grāmatas ir mazas un plānas. Mičs Alboms ir autors tādām grāmatām kā “Vēl vienu dienu”, “Otrdienas ar Moriju” un “Pieci cilvēki, kurus tu satiec Debesīs.” Grāmatas ir tiešas, dziļas un … nenormāli aizkustinošas. Jaunā grāmata “Have a Little Faith”, tā pat kā “Otrdienas ar Moriju” ir iz dzīves. Grāmata ir par ticību, kuru līdzīgā stilā autors apdomā un iztirzā ar rabīnu. Grāmatā ir par tās spēku un atšķirībām, kuru labāk parāda afro-amerikāņu mācītājs. Un noteikti tā būs laba.

Tonijs Pārsons


Jaunākā Pārsona grāmata ir par katra cilvēka lielāko sapni – pamēģināt visu vēlreiz. Sākt dzīvi no jauna, izdarīt vai neizdarīt savādākas izvēles. 47 gadus vecu vīrieti piemeklē sirdslēkme un viņš tiek pie jaunas sirds. Grāmatas nosaukums ir „Starting Over” un sarakstīta pagājušo gadu. Tonijs Pārsons pasaules slavu ieguva ar grāmatu „Tēvs un dēls,” kas bija turpinājums grāmatai „Vīrs un sieva.” Vēl esmu lasījis grāmatu „Manai mīļotai.” Kopš lielajiem panākumiem ar „Tēvs un dēls” Pārsons ir sarakstījis daudz grāmatu, bet latviski tās nav tulkotas, kā arī 2009 gadā parakstījis līgumu par trīs grāmatu izdošanu. Divas būšo iepriekšējo turpinājumi un viena ar iespējamo nosaukumu „Fear of Fake Breasts”.

Keita Atkinsone

Atkinsone raksta ļoti labus detektīvus. Viņa ir radījusi privātdetektīvu Džeksonu Brodliju un par viņu sarakstītas jau vairākas grāmatas.  Latviski iznākušas „Lietu vēsture” un vēl viena par šo pašu džeku „Kur ir, tur rodas.” Angliski lasošie var jau baudīt turpinājumus – „When Will There Be Good News” (2008) un “Started Early, Took My Dog” (2010). Pirmā grāmata tika nominēta „Crime Thriller Awards” balvai 2009. gadā, bet abās nākamajās ir turpinājumi privātdetektīvu Brodlija sērijai.  1995. gadā iznākusi daudz balvas ieguvusī pirmā grāmata – “Behind the Scenes at the Museum.” Tā ir tulkota latviski?

Džons Grišams


„Balti krāsota māja” un „Bez Ziemassvētkiem,” krimiķu autoru, kas pārsvarā raksta par advokātiem un kura ikvienu darbu filmē Holivuda, manās acīs pārvērš par izcilu rakstnieku un vienu no labākiem priekš manis. Pēdējā ko lasīju „Brokeris,” manas kulinārās izvirtības tieksmes pilnībā apmierināja, ja autors dziļi ieveda kādā Itālijas pilsētā, tās vēsturē un … virtuvē. Grišamam ir tik daudz grāmatu, ka grūti izsekot visam kas ir, un kas nav nonācis pie mūsu lasītājiem. Tāpēc uzmanību pievērsīšu tieši tām īpašajām. Grāmata ar zīmīgo nosaukumu „Playing for Pizza” (2007) ir par bijušo amerikāņu futbola spēlētāju Parmā. Vai kā derētu izlasīt, pirms dodos uz Gardas ezeru. Vēl viena par futbolu ir „Bleachers” (2003) un pirmais stāstu krājums „Ford County,” kura tiek ļoti pirkta. Bildē pievienoju divu advokātu grāmatu vākus, kuras iznākušas pēc „Brokeris.”

Naums Nadeždins

Man interesi par reliģiju atklāja tieši viņš, dodot savādāku skatījumu uz lietām. Mīlestību, ticību un cerību. Viņa grāmatas „Pasaules radīšana” un „Sarunas ar Dāvidu” ir vērts izlasīt jebkuram. Tur nav nekādas smadzeņu skalošanas, vai pamācības – vienkāršā un detektīvstāsta veidā izklāstīti Bībeles notikumi no cita punkta. Interesanti, ka autors par savu grāmatu izdošanu sev neprasa ne kapeiku un tāpēc ir lielas cerības ka līdzīgas grāmata „Я, Авраам…” un „Не женский вопрос” nonāks arī pie latviešu lasītājiem.

Anna Gavalda

Ja man būtu jāizvēlas kuru rakstnieku vai rakstnieci saukt par pašu labāko, tad Anna Gavalda būtu tā. Viņa neraksta grāmatas rakstīšanas pēc, bet tikai tad kad tā būs kaut kas. „Es viņu mīlēju” bija pirmā ko izlasīju un nesen pārlasīju vēlreiz. „Būt kopā – un viss” esmu izlasījis, noskatījies un man ir mājās angļu variants un ja, man vajadzētu izvēlēties vienu grāmatu no visām, tad tieši šī tā būtu – neko skaistāku es lasījis neesmu (pie tam 504lpp). „Es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida”  un „35 kilogrami cerības” vienkārši ir lieliski stāsti. Jaunā grāmata, kura sarakstīta 2008 gadā, saucas „La Consolante.” Un šī atkal ir par dzīvi – attiecībām, neuzticību, ilgām un … prieku.

Sūzena Kolinsa

„Bada spēles” mani aizrāva ar savu stāstu par citu pasauli. Gluži kā pēdējā laika banālais grāvējs „Avatars,” kur stāsts ir nekāds, bet viss apkārt uzmanību notur līdz pēdējam brīdim. Nākamo grāmatu man gribas lasīt, lai vairāk saprastu to sabiedrību (kāda mūs iespējams gaida, ja niekosimies ar atomieročiem) un, protams, kā jau katra autora sapnis, es esmu nedaudz iemīlējis galveno varoni. Pēc Zvaigzne ABC informācijas, „Spēles ar uguni” (Catching Fire) latviski būs pieejamas maija sākumā, bet pasaules grāmatveikali trešo grāmatu „Mockingjay” gaida augusta beigās.

Stīgs Lārsons

Autors bija iecerējis sarakstīt desmit Millenium grāmatas par taisnības cīnītājiem žurnālistu un hakeri. Trīs pilnīgi pabeigtas un sagatavotas izdošanai nonāca pie izdevējiem, bet tad iespējams notika lielākā traģēdija mūsdienu detektīvu žanrā – Stīgs Lārsons mira no sirdstriekas. Mantojumu dalīšanas cīņās atklājās, ka eksistē vēl gandrīz pabeigta ceturtā grāmata un pārējām uzrakstītas vadlīnijas. Arī šo sēriju izdod Zvaigzne ABC un ziņo, ka „Meitene, kas spēlējas ar uguni” iznāks maijā.

8 komentāri pie “Gaidām grāmatas”

  • IlzeL-A
    22/02/2010 13:35

    Ja gribi baudīt lēni, lasi svešvalodā. Vismaz man tas “strādā”. Lēnums ir galvenokārt nevis atsevišķu vārdiņu nesaprašanā, bet īstās jēgas atrašanā, līdz ar to biežāk un grodāk pārdomājot kontekstu, atgriežoties jau pie izlasītā utt.
    Ak jā, ne viss sarakstītais ir domāts lēnai baudīšanai ;)

  • m.
    04/03/2010 15:31

    Morels ir labais, es ar bernibas atminju iespaidaaa izlasiju visas pieejamaas bibliotekas Morela gramatas nupatkaa.

  • minkasjana
    18/03/2010 15:03

    Ja gribi lasīt lēni un ar baudu, un īpaši, ja patīk Gavalda – mēģini atrast Januša Višņevska „Vientulība globālajā tīmeklī”. Ja neesi jau kādreiz lasījis protams. Krievu valodā ir, arī daudzās citās ir, bet latviešu nav. Pirmo reizi lasīju elektroniski un nesen iegādājos arī pašu grāmatu. Višņevskis ir bauda, sāpes, prieks un asaras vienlaicīgi. Es apbrīnoju šo cilvēku, kurš ir spējīgs izraisīt tādas emocijas, ka to grāmatu ir iespējams lasīt tikai pilnīgā vienatnē un izolācijā no ārpasaules. Un tā pamodina vislabākās jūtas :)

  • Laura
    15/04/2010 22:49

    te es arī redzu atbildi uz savu jautājumu par lasīšanas tempiem… es arī lasu ātri, bet ne tik ātri kā tu. Kāda paziņa man teica, ka es ēdot grāmatas- jo pēc kāda laika, es neatceros grāmatu sīkumos.

  • minkasjana
    06/06/2010 13:26

    re arī tā grāmata, ko Tev reklamēju pirms laiciņa – http://www.diena.lv/lat/izklaide/literatura/izdod-janusa-leona-visnevska-romanu-vientuliba-timekli . Nezinu kāds ir tulkojums LV valodā, bet krieviski bija vnk lieliski lasāma grāmata.

  • signis
    06/06/2010 16:12

    mjā, tieši tagad to arī lasu…

  • Lasītāja
    03/08/2010 20:31

    Sens jautājums, bet:
    Pirmā Atkinsone ir izdota jau sen. “Neredzamo stundu muzejs” Brices tulkojumā. Esmu lasījusi, man laikam tīri labi patika, bet neko neatceros.

  • signis
    03/08/2010 20:34

    Patīkama atbilde. Jāsteidz meklēt.

Atstāt komentāru

-

Abonēšana

Rakstu abonēšana
Komentāru abonēšana

Pieraksties saņemt jaunus rakstus: