Hičkoks esot teicis, ja par vakariņu cenu, kino biļeti un auklītes izmaksām pēc filmas noskatīšanās esi aizmirsis, tad to bija vērts skatīties. Es neesmu tik prasīgs pret kino, jo pagājušo nedēļu pat maksāju par „Krēslas” sāgas trešās filmas noskatīšanos kinoteātrī. Bet skatīties filmas man patīk. Varbūt ne tik ļoti kā lasīt grāmatas, bet patīk. Un pastāstīšu jums par foršām filmām, ko varbūt ir vērts noskatīties. Lasīt tālāk »
Blogu rakstu vairāk kā divus gadus un kā īsts matemātiķis sekoju līdzi dažādiem cipariem saistībā ar to. Cik to lasa, ko lasa, vai to lasa vīrietis vai sieviete, cik ilgi lasa un tamlīdzīgus ar gailīšiem mērīšanās lietas. Visinteresantāk un ar smaidu nākas redzēt, ko tad cilvēki meklē un, ko meklējot viņi nonāk manā blogā. Lasīt tālāk »
Drukāto presi izšķirstu vai lasu ļoti specifisku, TV ziņas redzu tikai gludinot drēbes. Visu ko man vajag, es dabūju citur. Internetā. Pie tam, ne jau neskaitāmajos portālos, bet blogos. Kāds jauns telefons iznācis, kurš politiķis ar kuru politiķi redzēts, receptes un dzīves gudrības. Vienīgi sporta ziņas apskatu ziņu lapās, jo nav vietēja bloga par sportu. Lasīt tālāk »
Visgaršīgākā maize Mežciemā tiek pārdota vienā no briesmīgākajiem pārtikas veikaliem Beta. “Tava” saldskābās formas maize, ko ražo Jēkabpils novada maizes cepēji SIA „Dona.” Jums varbūt liekas, ka es pārtiku pērku tikai no piegādātājiem Francijā vai Itālijā, bet nē. Sākoties jaunai RIMI veikalu tīkla lojalitātes kampaņai, es pie sevis nodomāju – gribu virtuves šķēres, komplektu garšaugu smalcināšanai un… santoku nazi. Lasīt tālāk »
Kā jūs visi ziniet – es gatavoju mājās. Pie restorānu galdiņiem mani neredzēt, un… pat īsti tos nemanu garām ejot vai braucot. Vai es zinu kādu restorānu? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem spētu nosaukt, bet ne īpaši vairāk. Bet, ja nu dzīvē gadās tāda situācija, ka vajag? Tad nu tālāk lasiet, ko tad es uzzinātu, apskatot Rīgas restorānu mājas lapas. Lasīt tālāk »
Ar picām un picērijām ir tā pat kā ar bitēm. Tu vari sēdēt pasaulē visatpazītā picērijā, ēst picu pa vairākiem desmitiem eiro, bet justies, it kā tu ēstu pazoli ar kara apstākļu lauku virtuves siera devu un nesaprotamu vēl kaut ko. Bet vari lielpilsētas nošņukušā ielā no pakistāniešiem dabūt pašu garšīgāko picu pasaulē. Tā pat var būt ar picērijām tavā pilsētā, tāpēc taisi picu mājās pats. Lasīt tālāk »
Pirms vairāk kā diviem gadiem man bija baigā saķeršanās ar priekšnieku. Viņš ir kaislīgs riteņbraucējs, ritenis pa vairākiem tūkstošiem, pieguļošs krāsains tērps, nu jūs jau ziniet kādi viņi braukā viens aiz otra. Es ilgstoši slimoju, neskaitāmi ārsti, neviens īsti nezināja kas man vainas. Pēdējais no viņiem teica – tev vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Ne man suns, ne tie gadi, lai ar spieķi staigātu un es sāku regulāri skriet. Saķeršanās bija par to, ka darīju to ar slimības lapu. Mēs satikāmies Biķernieku trasē. Lasīt tālāk »
Ir brīži, kad nostalģijas, vai iespējams neesošā labu filmu izcelšanās zināšanu dzīts tev pieriebjas visas tas filmas, kuras uzskata par ejošām uz kinoteātru ekrāniem. Gribas kaut ko saprotamu, kaut ko nesamudrītu, kaut ko роднойe. Tad nu lūk, padalīšos ar pēdējā laikā un senāk redzētām krievu filmām, kuras ir tā vērts skatīties. Lasīt tālāk »
Dzīvojot vai strādājot ārzemēs daudziem pietrūkst latviešu rupjmaizes un zupas. Kad jaunībā atrados ārpus dzimtenes – man nepietrūka. Arī tagad ģimenes locekļiem vēl aizvien liekas, ka esmu zupu neēdējs. Bet vakar pēc kārtīgām pusdienām (cepts liellopa gaļas gabala ar zaļām lapām, desertā – jaunā Cielaviņas torte ar lazdu riekstiem) man sagribējās tieši zupu. Lasīt tālāk »
Ir cilvēki, kuriem drausmīgi interesē citu cilvēku privātā dzīve. Ir tādi kuri grib, lai interesētu viņu. Es esmu vīrietis un mani, protams, vizuāli interesē sieviešu kārtas slavenības nofotogrāfētas pludmalē, bet tā, kurš ar kuru, man ir pilnīgi vienalga. Bez grēkiem jau nevar. Man šausmīgi interesē, ko citi taisa sev vakariņās. Tāpēc lasu tādus blogus, kuros tā autori stāsta par saviem kulinārajiem piedzīvojumiem. Lasīt tālāk »
