Drukāto presi izšķirstu vai lasu ļoti specifisku, TV ziņas redzu tikai gludinot drēbes. Visu ko man vajag, es dabūju citur. Internetā. Pie tam, ne jau neskaitāmajos portālos, bet blogos. Kāds jauns telefons iznācis, kurš politiķis ar kuru politiķi redzēts, receptes un dzīves gudrības. Vienīgi sporta ziņas apskatu ziņu lapās, jo nav vietēja bloga par sportu. Lasīt tālāk »
Pirms vairāk kā diviem gadiem man bija baigā saķeršanās ar priekšnieku. Viņš ir kaislīgs riteņbraucējs, ritenis pa vairākiem tūkstošiem, pieguļošs krāsains tērps, nu jūs jau ziniet kādi viņi braukā viens aiz otra. Es ilgstoši slimoju, neskaitāmi ārsti, neviens īsti nezināja kas man vainas. Pēdējais no viņiem teica – tev vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Ne man suns, ne tie gadi, lai ar spieķi staigātu un es sāku regulāri skriet. Saķeršanās bija par to, ka darīju to ar slimības lapu. Mēs satikāmies Biķernieku trasē. Lasīt tālāk »
Tagad uzmanību ir iespējams noturēt tikai ar koru kariem, piecsimts miljoniem vai ar to, ar ko vienmēr ir varēts noturēt. Blogeru intervijās atgriežos ar seksīgākās emuāristes “priekšā paņemšanu”. Sievietes viņu apskauž, vīrieši siekalojas. Un viņai ir lieliska muzikālā gaume. Viņu sauc par Merelinu. Viņa ir vienkārša sieviete, gudra ironiķe, kaislīga mīlniece un šī ir viņas intervija. Ne vārda par „nobrauktiem kaķiem un salauztiem nagiem.” Un ja tev nav vismaz astoņpadsmit gadu, tad pagaidi līdz būs.
