„Jo vairāk gabalu nomainīja cits citu, jo grūtāk man bija apslāpēt asaras. Labi, lai būtu, es jau teicu, biju nogurusi, bet jutu kamolu, kas brieda, brieda arvien lielāks manā kaklā.
Pārāk daudz emociju vienai reizei. Mans Simons, mana Lola, mans Vinsents, mans Eshalucinēju klēpī un visa šī mūzika, kas jau tik ilgi palīdz man dzīvot…” Lasīt tālāk »
Čipsi man negaršo, popkornu es ēdu reti, bet tie nav iemesli tam, kāpēc es neizjūtu nekādu nepieciešamību pēc „Melnais gulbis.” Pie tam ņemot vērā, ka Natālija Portmane man šķiet sasodīti glīta. Es vienkārši negribu sevi mocīt. Filmām būt jāsniedz prieks un laimīgas pārdomas. Bet ir bēdīgas filmas, kuras man ir patikušas un kuras būtu jāredz. Lasīt tālāk »
Reti ir tāds brīdis, kad cilvēks ir klusumā. Darbā radio, mājās televizors, skrienot austiņās skan mūzika. Pat nakti nākas klausīties savos un mīļotās sirdspukstos. Jebkuru skaņu var uztvert par mūziku, bet pārsvarā jau par sev vajadzīgo izvēlies kaut ko no vokāli instrumentālo ansambļu radīto. Tad nu pēdējais laiks apkopot tos skaņdarbus, kas likuši man tiem pievērst uzmanību aizgājušajā 2010. gadā. Lasīt tālāk »
Kādreiz pazinu sievieti, kas dāvanas Ziemassvētkos saviem draugiem izdomāja un iegādājās jau septembrī. Bet redzot kas notiek lielveikalos, noteikti ir sievietes, kas tagad jūk prātā. Ko lai uzdāvina vīram, tēvam vai pat mīļākajam, nemaz nerunājot par priekšnieku un draudzenes jauno lielo mīlu? Kā lai zina ko tie stulbie vīrieši grib? It kā jau saka, ka neko viņiem nevajag, bet apvainojās kā mazas meitenes, ja neesi kaut ko uzdāvinājusi. Lasīt tālāk »
„Filma ir viena no trim universālām valodām. Pārējās divas ir mūzika un matemātika.” Franks Capra pats tur bija iekšā līdz ausīm un zināja. Gadījumā, ja dzīve sagriežas ar kājām gaisā, jārunā ir universālā valodā. Vai arī jāskatās kā to dara citi. Piecas manuprāt lieliskas un noskatīties vērtas filmas. Lasīt tālāk »
Gads iet uz beigām un nekas tāds manās ausīs (vai sirdī) neiekritīs, tāpēc drošu prātu apkopoju to, kas tad šajā 2009. gadā ir manā mūzikas pasaulē noticis. Es varētu daudz te neizplūst, jo mana gada dziesma ir viena un nesatricināma. Nezinu tās nosaukumu, vārdu vai mūzikas autoru – man pietiek ka zinu izpildītāju. Tai dziesmā ir šādas rindas: „kā mīļu ciemiņu, bērni gaida ziemiņu…,” vai arī „kā baltu ziemiņu, bērni gaida ciemiņu…” Atkarībā no izpildītājas noskaņojuma. Mans mazais bērns, vāveres kostīmā, piedalījās savā pirmajā koncertā bērnudārzā. Lūk arī dziesma numur viens. Par pārējām tālāk. Lasīt tālāk »
Modās, modās, modās. Nemaz nesākot kustēties, tas ar visiem saviem daudzajiem zirga spēkiem lika sarkanai bultai raustīties un pusei kvartāla atskatīties. Riepām kaucot, it kā mēģinot uzstādīt rekordu, kurš ātrāk līdz simts, bulta triecās pretī neatļautam. The dance of the dead. Drausmīgi satraucoši ir tas, ka tev tāpat kā jaudīgai mašīnai, uzspiežot uz akseleratoru, tās sajūsma izpaužas spidometrā, tā vienas dziesmas skaņas, vārdi, ritms un melodija liek tev gandrīz vai lēkt gaisā aiz prieka. Gluži vai kā Lāsmiņai – „Imants kalniņš, es ģībstu.” Your time has come to see. Lasīt tālāk »
Es gribētu lai man Ziemassvētku vecītis uzdāvina ģitāru. To skaisto grāmatu, kā iemācīties spēlēt, es pats sev uzdāvināšu. Kāpēc man to vajag? Katra puiša sapnis ir izveidot garāžas grupu, spēlēt salkanas dziesmiņas un satriekt visas meitenes. Tā kā garāžas grupā esmu spēlējis un visas meitenes ir jau satriektas, tad jāsāk izpildīt pēdējo sapņa posmu – salkanās dziesmiņas. Uz bungām neko tādu nedabūšu gatavu – tāpēc jāmācās spēlēt ģitāru. Un es pat esmu atlasījis tās dziesmas kuras labprāt iemācītos. Lasīt tālāk »
Esi redzējis kā suns sagaida savu saimnieku mājās? Esi sajutis maza bērna prieku redzot kā balons aizlido debesīs? Esi dzirdējis par vienmēr smaidošu vecenīti, lai arī viņas ienākumi ir vairāku desmitu reižu mazāki nekā tavējie? Esi redzējis, sajutis, dzirdējis par to kā var priecāties par sīkumiem, būt labākā garastāvoklī un smaidīt, smaidīt, smaidīt? Tagad tev ir iespēja izlasīt kā to visu pašam sasniegt, un kas tev būtu jādara, lai tas notiktu vieglāk. Lasīt tālāk »
Ceturtā sezona un Latvija visticamāk nekad nerādīs. Iemesli varētu būt kaut vai tajā faktā, ka marihuāna ir slikti. Un šeit to var redzēt visās tās stadijās, sākot no audzēšanas, tirgošanas un beidzot ar cigaretes uztīšanu, pīpes pīpēšanu un cepumiem. Bet amerikāņi smejas par visu. Šis traģikomiskais seriāls ir par atraitni ar diviem bērniem, kura nodarbojas ar zālītes tirgošanu. Lasīt tālāk »
