Gads iet uz beigām un nekas tāds manās ausīs (vai sirdī) neiekritīs, tāpēc drošu prātu apkopoju to, kas tad šajā 2009. gadā ir manā mūzikas pasaulē noticis. Es varētu daudz te neizplūst, jo mana gada dziesma ir viena un nesatricināma. Nezinu tās nosaukumu, vārdu vai mūzikas autoru – man pietiek ka zinu izpildītāju. Tai dziesmā ir šādas rindas: „kā mīļu ciemiņu, bērni gaida ziemiņu…,” vai arī „kā baltu ziemiņu, bērni gaida ciemiņu…” Atkarībā no izpildītājas noskaņojuma. Mans mazais bērns, vāveres kostīmā, piedalījās savā pirmajā koncertā bērnudārzā. Lūk arī dziesma numur viens. Par pārējām tālāk. Lasīt tālāk »
Man nesen bija dzimšanas diena. Paliku vecāks. Īstenībā jau visu laiku palieku. Runā, ka bērni vīrieti padarot jaunāku. Tīrākie meli. Man ir trīs. Varbūt mana uzvedība paliek bērnišķīgāka esot kopā ar viņiem un bez kautrēšanās varu ieiet rotaļlietu veikalā, pētīt helikopteru modeļus un rozā lellītes. Bet pases datus neapmānīsi pat īsā kleitiņā. Kā arī statistikas par vīrieša dzīves garuma vidējo ilgumu Latvijā. Lai arī pašreiz esmu pusceļā šajā pasākumā, savu ķieģeli nepamanīšu. Lasīt tālāk »
Esmu izlasījis daudz grāmatas, esmu noskatījies vairākas filmas, pat regulāri skriet esmu sācis, gatavoju ik pāris dienas mājās vakariņas sev un brīvdienās pusdienas bērniem. Tā kā gan skrienu, gan lasu grāmatas un ēdu mājās. Kāpēc es neesmu nevienu grāmatu, vai filmu, vai recepti aprakstījis? Ziniet, brīžam ir tā, ka vairāk par „lieliski,” „brīnišķīgi” un „perfekti” nav ko teikt. Un dažreiz tieši ar to arī pietiek. Lasīt tālāk »
