Es neesmu baigi smalkais gardēdis, mani var iepriecināt ar saldējuma iepakojumu un studentu modē ceptiem kartupeļiem. Pēdējos dažos gados es esmu atklājis ēst gatavošanas burvību, to brīnišķīgo sajūtu, ka tu daudz nedomājot esi pievienojis kādu garšvielu un visi tavi ēdāji, protams, izņemot bērnus, ne tikai aiz pieklājības saka ka baigi forši, jo pēc kāda laika ir atpakaļ un atkal sit pa bļodām, smaidīdami berzēdami vēderus. Lasīt tālāk »

Grāmata, kuru gluži kā nesen lasīto un aprakstīto Greguars Buijē „Viss par mani” un tikai lasīto Annas Gavaldas „25 kilogrami cerības,” var izlasīt vienā vakarā. Bet šis vakars iespējams izmainīs tavu dzīves uztveri un galvenais tu nepārvarami gribēsi piezvanīt savai mammai un pateikt cik ļoti viņa tev ir svarīga. Tūlīt un nekavējoties, nevis tad kad viņas vairs nebūs, vai pašam viss dzīvē tik tālu saļodzīsies, kad pašnāvība būtu kā atpestījums. Lasīt tālāk »

Šajās brīvdienās biju riktīgs grāmatu tārps. Lasīju nu pat pamodies, lasīju pieskatot mazo bērnu, lasīju ēdot pusdienas, sēžot saulē, uz poda un kad visi jau aizgājuši gulēt. Un izlasīju. Divas grāmatas par mīlestību. Vienu, mana mīluļa Tonija Pārsona „Manai mīļotai,” par emocionālo mīlu un otru par fizisku. Ha, nav tā grāmata, kā apmierināt sievieti un likt viņai lūgties vēl, bet gan grāmata par to, „Lai sirds būtu vesela.” Šoreiz par pirmo, vēlāk par otro. Lasīt tālāk »

„Tātad – ko pamostoties dara žurka? Paosta gaisu.” Ir kaut kāds tāls, tāls gadsimts. Vidusjūra ir pārvērtusies par dubļainu neskaidru zampu, Ņujorka drupās. Zemi piemeklējušas neskaitāmas kataklizmas, sākot ar sausumu, salu un karstumu. Savās mītnēs komunicējot dzejā ar citiem jauncilvēkiem sēž cilvēka nākamā versija. Viņi ir klonēti un pirmais darbs ir izlasīt savu priekšgājēju dzīves stāstus. Enerģiju viņi uzņem kā augi ar saules stariem un nicina tos kas devušies pie mežoņiem – izdzīvojušiem mūsdienu cilvēkiem. Visu grāmatu Daniela nākamās versijas lasa, ko tad sarakstījis ir viņu tālais sencis Daniels1. Viņš stāsta par savām attiecībām ar līdzcilvēkiem, sievietēm, par seksu, par jauno reliģiju, kura tad būs tā jauncilvēka radītāja. Lasīt tālāk »

Šodien piedāvāju recepti ar nosaukumu „Laša burgeri” un manu tās realizāciju. Lai to sataisītu nav jābūt baigi veiklam pavāram, kā arī nav nepieciešami nekādi lielie sagatavošanas darbi, kā tas bija ar pupiņu plācenīšiem. Smieklīgi, ka es taisu pēdējā laikā tikai visādas kotletes un pankūciņas no dažādām izejvielām. Bet šī ir recepte ar stāstu. Lasīt tālāk »

Neviens nebija nomiris, kaķis netika sabraukts, sīpolus nemizoju un nekāds visu pasaules bēdu uzņēmējs sevī es neesmu. Bet es raudāju. Ne jau tā ka gaužām, bet man pār vaigiem ritēja asaras. Lasot. Lasot šo sasodīti patieso, asprātīgo un par, droši vien, katra normāla vīrieša prātā notiekošo uzrakstīto grāmatu.

Lasīt tālāk »

Man sieva uzskata, ja grāmatu uz latviešu valodu ir tulkojusi Silvija Brice, tad tā ir grāmata kuru noteikti vajadzētu izlasīt. Attiecībā uz abām nupat izlasītām Keitas Atkinsones (Kate Atkinson) es piekritīšu, jo tādas asprātīgas, interesantas un samudžinātas noveles sen nebiju lasījis. Grāmatu „Lietu vēsture” es uz kādu mēnesi noliku malā, jo lasītais pirmajās nodaļās, uzbūra man tādas reālas ainas par mazu bērnu pazušanu un to saistītām emocijām, kuras es kā mazu bērnu tēvs nespēju sagremot. Lasīt tālāk »

Pasūtot amazon.com vairāk kā 50 grāmatas gadā ir iespējams uzzināt, ka zivis kraulā nepeld. Tā pat par CSI, kautuvju industrializāciju un dzīvošanu pēc Bībeles likumiem. Kā arī izlasīt vispārdotāko (pirms Harija Potera izgudrošanas) fantastikas sāgu ar neskaitāmiem turpinājumiem. Un šo grāmatu lasītājam pietiek laika ne tikai grāmatām, laika bedrēm datorspēlēs, bet arī blogam, kur par to visu var izlasīt jebkurš interesents. Palasi viņa blogu un tu gribēsi kļūt nedaudz gudrāks. Bet sākumā neliela intervija ar mīklu uzdevēju – sociopātu Asmo.

Lasīt tālāk »

Pateicoties Ms Marii grāmatplauktā atrastam topam esmu noskaidrojis to, ka ja es gribu nomirt gudrs, man katru gadu ir jāizlasa 21 grāmata. Nav daudz, ja lasa dzeju, vai bērnu grāmatas, bet gana mūsdienu sabiedrībā, kur uz darbu braucot jātur stūre un pirms gulētiešanas jāskatās seriāls. Bet man tik sasodīti patīk lasīt. Jātiek tikai vaļā no sodības pārlasīt grāmatas vēl un vēl, tad manām izlasītām 36 grāmatām no tūkstoša kas jāizlasa, izdosies vēl kādu pieplusot.

Lasīt tālāk »

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar ēst taisīšanas aprakstīšanu, masu psihozes vadīts uzrakstīju par Prāta Vētras jauno disku un vēl visādu figņu aprakstīšanu. Vakar braucot no darba mājās konstatēju, ka šo izcilo disku klausos nedēļu no vietas, esmu atpalicis politikā, kultūrā un visā citā. Daudz netrūka, ka es būtu viņu izlidinājis pa logu. Visam pa virsu esmu kļuvis par Latvijas Golfa federācijas statistiķi. Piedod, mīļo lasītāj, bet varu apzvērēt, ka lai arī kas – skrienu. Un domāju.

Lasīt tālāk »