Šīs ir filmas ko esmu redzējis. Sasodīti subjektīvi romantiskas. No manis izspiež asaras viens un divi. Henry Poole Is Here. Par cerību zaudēšanu un atgūšanu. Iesaistīts bērns. Smart People. Par to ka mīl arī intelektuāļi. The Notebook. Ja kaut kas mirstot ir svarīgi, tad tas ka savā mūžā esi kādu no visas sirds mīlējis. Saprotiet paši par ko būs jālasa tālāk. Lasīt tālāk »
Ja var ticēt nostāstiem, tad Dievs pasauli radīja sešās dienās, un tev gandrīz divas nedēļas būs pietiekami ilgs laiks, lai pienācīgi sagatavotos šī gada Svētā Valentīna dienai. Lai arī esmu ideālists un domāju, ka tādām dienām ir jābūt gandrīz vai katru mēnesi, tad šādi kalendāra notikumi dod iespēju pašiem ciniskākiem romantisma nīdējiem paskatīties uz to visu no malas un likt apjaust to ka kādu tomēr mīl. Nav idejas? Lasīt tālāk »
Nekādos lielos meklējumos nedevos, bet šīs dažas filmas man pēdējā laikā iespiedušās prātā. Nav jau nekādas iekš 100 filmu saraksta, kas katram pirms nomiršanas būtu jāredz, bet nenožēloju nenieka no patērētā laika tās skatoties. Filmas ir brīžiem jautras, brīžiem līdz asarām ja jums ir bērni un brīžiem dod iespēju par tām padomāt vēlās nakts stundās, tāpēc nenožēlošu laiku, kuru iztērēšu jums par tām pastāstot. Stāstu gan briesmīgi, bet visām ir reklāmas rullīši un linki uz profesionālāku apskatu. Lasīt tālāk »
Šajās brīvdienās biju riktīgs grāmatu tārps. Lasīju nu pat pamodies, lasīju pieskatot mazo bērnu, lasīju ēdot pusdienas, sēžot saulē, uz poda un kad visi jau aizgājuši gulēt. Un izlasīju. Divas grāmatas par mīlestību. Vienu, mana mīluļa Tonija Pārsona „Manai mīļotai,” par emocionālo mīlu un otru par fizisku. Ha, nav tā grāmata, kā apmierināt sievieti un likt viņai lūgties vēl, bet gan grāmata par to, „Lai sirds būtu vesela.” Šoreiz par pirmo, vēlāk par otro. Lasīt tālāk »
