www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Zivis kraulā nepeld

03/06/2008 iekš intervija

Zivis kraulā nepeldPasūtot amazon.com vairāk kā 50 grāmatas gadā ir iespējams uzzināt, ka zivis kraulā nepeld. Tā pat par CSI, kautuvju industrializāciju un dzīvošanu pēc Bībeles likumiem. Kā arī izlasīt vispārdotāko (pirms Harija Potera izgudrošanas) fantastikas sāgu ar neskaitāmiem turpinājumiem. Un šo grāmatu lasītājam pietiek laika ne tikai grāmatām, laika bedrēm datorspēlēs, bet arī blogam, kur par to visu var izlasīt jebkurš interesents. Palasi viņa blogu un tu gribēsi kļūt nedaudz gudrāks. Bet sākumā neliela intervija ar mīklu uzdevēju – sociopātu Asmo.

Nebūšu oriģināls. Vai tavs rīts iesākas ar grāmatas noņemšanu no sejas?

Nebūt ne, es uz muguras nemaz nevaru pagulēt! Man rīts sākas ap pulksten septiņiem, kad dodos vārīt kafiju un gatavot brokastis sev un savai sievai. Šajā ziņā esmu tipisks mietpilsonis, ēdu brokastis, skatos ziņas un protams apskatos, kas jauns ienācies nekur.lv. Tad aunu kājas un dodos uz darbu.

Pa kuru laiku tad tu lasi grāmatas?

Grāmatu lasīšana man parasti notiek vakaros, atnācis no darba ap pulksten četriem, kādu stundiņu pasēžu un veltu laiku grāmatām. Taču visintensīvākā lasīšana man parasti ir no desmitiem vakarā līdz vieniem pa nakti, tad viss ir kluss un mierīgs. Vasarā nāk papildus laiks, to es pavadu Jūrmalā un braucot uz darbu vilcienā man lasīšanai klāt nāk papildus veselas divas stundas.

Sievai pietiek ar brokastīm no rīta?

Nu tik traki jau gan nav (smejas).

Pēdējā laikā es lasu tās grāmatas ko man sieva iesaka. Tava ir grāmatu lasītāja, vai tu lasi un viņa ravē dārzu?

Nē, manu par lielu lasītāju nenosauktu, tā pāris grāmatas gadā. Daļa ir manis ieteikta. Es jau lasīšanu cenšos ievietot tādā laikā, lai ne sev, ne citiem netraucētu un no dārza ravēšanas lasīšana kā atruna nestrādātu. Neslēpšu, bērnība laukos un mūžīgais kartupeļu lauks man ir radījis dziļu bērnības traumu pret ravēšanu, kā nodarbi.

Pēc tava lasāmo grāmatu saraksta spriežot, izlasītās trūcīgiem radiniekiem neatdāvināsi. Cik liels ir tavs grāmatplaukts?

Patiesībā man ir veseli trīs grāmatu plaukti. Manā patstāvīgajā dzīvesvietā es glabāju aptuveni tūkstoš grāmatas divos plauktos, vietā kur aizvadu vasaras un brīvdienas es glabāju vēl ap simts grāmatām un laukos arī vēl tikpat glabājas. Jā, radiniekiem ir mazas iespējas dabūt atdāvinājumā grāmatas. Es gan kādreiz, kad saprotu, ka šo grāmatu nav vērts vairāk lasīt, nododu tās bibliotēkā.

Kura tad ir tā bibliotēka, kura ņem pretī grāmatu par kautuvju industrializāciju?

Parasti liekās grāmatas nododu Talsu bibliotēkā, bet pēdējo reizi tas bija sen kādus 4 gadus atpakaļ. Un grāmatu par kautuvju industrializāciju gan es neatdotu, lai arī manas domas nav no labākajām, viņas vāki piestāv grāmatas “Dirty dealing” vākiem.

Divos vārdos, kuras ir tās grāmatas ko tu visaizrautīgāk lasi?

Visaizrautīgāk lasāmās grāmatas varu sadalīt divās grupās, no daiļliteratūras vislabākā lasāmviela ir Terry Pratchett grāmatas, žēl tikai, ka drīz visas būs izlasītas. No populārzinātniskām vislabākā lasāmviela man ir viss, kas saistīts ar Visuma izcelšanos un fiziku, protams arī string theory. Tā, protams, nav par apakšveļu. Vispār jau tas ir atkarīgs arī no garastāvokļa, grāmatai reizēm vajag nobriest, man, piemēram, plauktā stāv “The Labyrinth of Time: Introducing the Universe by Michael Lockwood“, ir pašķirstīta, vietām palasīta, saprotu, ka laba, bet laiks vēl nav pienācis. Pārāk daudz par vienu tēmu uzreiz ir kaitīgi.

Ak tu velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Tā Kunga taisnos ceļus. No kuras grāmatas tas ir tu droši vien zini, bet no kura tava raksta?

Tas bija raksts par bēdīgi slaveno salātu mazgāšanas iestādi Maksima, kas nespēja attaisnot cenu nesakritību kēksam plauktā ar kases čeku. Atceros labi, daži ļaudis man pat komentāros ieteica iepirkties Stockmann bodē, ja jau esmu tāds kapeiku skaitītājs.

Tu esi?

Vispār, ja godīgi, esmu šķērdētājs, ar saprātu, bet tomēr, reizēm padodos mirkļa vājumam un nopērku lietas, kuras man nemaz nav vajadzīgas. Šad tad es diezgan daudz naudas izgrūžu hobijiem, kuri pāriet pēc pāris mēnešiem, hobijs pāries un pāri paliek čupa ar nevajadzīgām lietām, kuras tā īsti nezinu kur grūst, pēdējais piemērs ir Magic the Gathering kārtis. Man nu ļoti nepatīk, ja mani mēģina apšmaukt, veikalā liekot preces groziņā man galvā strādā aritmometrs, kas cītīgi uzskaita izmaksu posteni un mani pie kases nepiekāsīs.

Tu no rītiem var atļauties dzert kafiju, lasīt avīzes un skatīties ziņas, iegādāties ārzemju veikalos specifiskas grāmatas un aizrauties ar dārgiem hobijiem. Kāpēc tāds smalks kungs raksta blogu?

Nu par smalku kungu es sevi nesauktu, drīzāk par lauķi, arī neviens hobijs man nekad nav izmaksājis vairāk par 500 Ls, izņemot ceļošanu protams. Blogu sāku rakstīt, jo vienreiz nolēmu papētīt, kas tas par zvēru un kā tā blogošana izpaužas. Uzbliezu blogu asmo.six.lv (lai viņam vieglas smiltis) nedaudz parakstīju, apnika un atsāku tikai pēc pāris mēnešiem. Iesākumā jau īsti nezināju par ko rakstīt.

IT lietas, kāda jēga man tulkot ārzemju rakstus latviski un tādi jau ir čupām. Tad nolēmu apvienot patīkamo ar lietderīgo un sāku rakstīt izlasīto grāmatu apskatus, lai vēlāk pats varētu saprast par ko šī grāmata ir bijusi. Pēc pāri gadiem atmiņā ir grūti atsaukt visu grāmatas saturu. Iesākumā tās recenzijas bija tādas nekādas, pāris teikumi, lēnām piešāvu roku un nu jau kvalitāte ir nedaudz uzlabojusies. Otra sadaļa ir ceļojumi, tu jau zini kā tas ir, kaut kur aizbrauc, radinieki tev prasa: “nu kā tur bija, ko redzēji?”. Tu izstāsti vienreiz, otrreiz, trešoreiz un ceturtajā tu jau no viņiem bēdz, tādēļ uzrakstu aprakstu pa dienām ar visām bildēm un pasaku adresi, kur var izlasīt, arī pēc tam pašam ir interesanti pārlasīt. Bet ja īsumā blogu rakstu, jo man ir laiks, kuru tam varu atvēlēt un tas man atvieglo dzīvi.

Kāpēc tu nepublicē savus ceļojumu rakstus Čemodānā?

Čemodāns, tas laikam ir tāds žurnāls par ceļojumiem. Ja godīgi nekad neesmu par to domājis. Austrālijas brauciena aprakstu nopublicēju irlaiks.lv un par to dabūju, kaut kādas briežu fermas apmeklējumu par brīvu, ja godīgi mani jau tie Bembiji neinteresē, es viņus laukos esmu atskatījies, tā arī brīvbiļeti neizmantoju. Vispār jau man šķiet, ka kaut kāda cilvēka braucieni kaut kur diez vai spēj kādu ieinteresēt.

Tev ir svarīgi, ka vēl kāds bez radiniekiem to lasa?

Ja jau teiktu, ka nav, tad tā būtu liekuļošana. Patīk jau, ka tavu sacerējumu lasa arī citi, bet tiesa kas tiesa domāju, ka pusi no mana apmeklējuma sastāda radinieki.

Es jau arī saprotu, ka manis izvēlētā bloga tēma ir visai šaura un specifiska, kas lielu daļu nemaz neinteresē, bet nav tā ka pa naktīm raudu spilvenā par sliktajiem rezultātiem. Protams, lai nedaudz piesaistītu cilvēkus no ārienes man ir intelektuālo jautājumu sekcija, kurā tiek uzrakstīts kāds loģisks vai matemātisks uzdevums. Prieks, ka cilvēki var tos atrisināt un komentāros atstāj savas atbildes.

Tumša telpa, atvilktnē piecdesmit sarkanas un piecdesmit zaļas zeķes. Drīkst ieiet un paņemt vienu zeķi. Pēc cik gājieniem būs pāris ar vienas krāsas zeķēm?

100% pāris tiks iegūts pēc trešās zeķes izvilkšanas no atvilktnes, domāju kādas desmit sekundes, jo uzdevumu šādā formulējumā nezināju, bet tomēr tā ir standarta varbūtību teorija. Pirmā atbilde ko iedomājos bija nepareiza – gribēju teikt 51, bet tad attapos, ka būtu izvilktas visas vienas krāsas zeķes.

Man bija tāda pati kļūda, bet es mierinu sevi ar domu, ka tas ir steigšanās dēļ un nevis idiotisma. Tavi mīklu minētāji ir vieni un tie paši, vai kā viņi tevi atrod?

Daži minētāji ir patstāvīgi, citiem pat nav bijis slinkums uzbliezt kādus skriptu vai kodu programmiņai, kas dod atbildi uz jautājumu. Parasti jau grūti noteikt cik ir minētāju, kas uzminējuši, jo parasti, līdz ko tiek iekomentēta pareizā atbilde, diskusijas norimst un neviens vairs neraksta – es arī uzminēju. Bet jāatzīst, ka intelektuālo jautājumu lapas man nes daudz klikšķus. Lielākā daļa no viņiem nāk caur nekur.lv, bet daļa nāk pa arī pa tiešo un par viņiem man nav ne jausmas kā viņi mani atrod. Bet paldies visiem par līdzdalību.

Kāpēc tu nesen mainīji sava bloga dizainu?

Man vienkārši gribējās kaut ko savu, citādu tādu kāds nevienam citam nav, tādēļ arī tika pieņemts lēmums tikt pie sava dizaina. Man pašam nav krāsu salikšanas spēju, tādēļ par dizainu jāpateicas Tomam no toms.ir.lv/blog/.

Latviešiem par naudu nepatīk runāt, bet cik tev tas viss izmaksāja. Dizains, programmēšana?

Nu kā, lai saka daudz lētāk un ātrāk nekā biju plānojis. Cenas tiešām negribu saukt.

Bet kā lai citi blogotāji neprogrammētāji saprot ar ko viņiem jārēķinās. Ar vienu minimālo algu vai desmit?

Puse no minimālās algas.

Kurus blogus pats lasi?

Blogus, kurus es lasu, var atrast manā blogrollī. Tos es nočekoju gandrīz katru dienu, lai apskatītos vai nav, kas jauns ierakstījies, cītīgi lasu Balto Runci, Onkuli, Nombri, Taustiņklabekli un MsMarii blogu par grāmatām. Pāris reizes dienā arī izskanēju nekur.lv, man jau lasīšana iet ātri, ja kas liekas interesants, aizeju uz blogu un iekomentēju. Vispār jau man patīk līst visur ar savām trīs kapeikām, komentāriem – laikam esmu nedaudz sociopāts.

Un kurš no šiem tev liekas vislabāk nostrādātais?

Ja vērtē pēc dizaina, tad acij vistīkamākais ir Taustiņklabekļa bloga noformējums

Vai tavus rakstus aplaimo blogu spameri, tādi jautri džeki, kas uz visu skatās caur perversijas prizmu?

Ja tu domā klasiskos spamerus, kas iemet savus linkus, piedāvā pagarināt krānu, vai notestēt tabletes zem vārda jyhgrb vai cnge, tad tos visus aiztur aksimet spraudnis un katru nedēļu pa desmitam gadās. Bet tādi, kas postotu komentāru tikai postošanas pēc gan nav manīti, visi tomēr runā par lietu.

Tavā aprakstā par sevi rakstīts, ka lielu daļas savas dzīves esi pavadījis Gambija. Tas kāds triks vai taisnība?

Tā ir gan patiesība, gan triks. Es tiešām esmu lielu savas dzīvs daļu pavadījis Gambijā, tomēr tā nav tā Gambija, kurā bija hercoga Jēkaba kolonija Āfrikā. Tā ir Latvijas Gambija, kas atrodas Kurzemē netālu no Talsiem, un atrast to var jebkurā telefona grāmatas kartē.

morguefilecom

6 komentāri pie “Zivis kraulā nepeld”

  • … zivis kraulā nepeld … » Intervija ar mani
    03/06/2008 18:10

    […] Interviju ar mani varat izlasīt blogā 42,195 kilometri. […]

  • mociklets
    05/06/2008 18:20

    Interesanti, kas tas par darbu, ka jau 16:00 ir mājās…

  • Toms
    05/06/2008 19:45

    Atļaušos pieminēt to, ka mana bloga adrese ir /blog/ nevis /blogs/ => http://toms.ir.lv/blog/ ;)

  • Rīta deva | 42,195 kilometri
    28/08/2008 12:48

    […] vainīgi, ja jūs nezināt ko jūs gribat no savas dzīves sasniegt. Lielākā daļa interesanto cilvēku kurus es zinu esot divdesmit gadus veci nezināja ko viņi grib sasniegt un daži paši […]

  • Tito
    19/05/2015 11:55

    Jā, man arī radās tāds pat jautājums, kā mocikletam :)

  • Māris
    12/03/2016 01:26

    laikam jau šancē pats uz sevi,un nāk mājas arī 16

Atstāt komentāru

-