Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi. Lasīt tālāk »
Pāris dienas atpakaļ kāda man tuva sieviete izteica komplimentu – ka viņai patīkot tas ko es darot. Un ziniet, es neko tādu nedarīju, nu TĀDU. Es arī nemazgāju traukus, negludināju veļu, neuzraku puķu dobes. Es pie tam sēdēju pie vienīgā mājas datora, uz austiņām klausījos last.fm, nelikos ne par vienu ne zinis un pirku amazon.com grāmatas. Grāmatas par kulināriju. Lasīt tālāk »
Man šīs pirmās garās brīvdienas pagāja taisot ēst, ēdot un dzerot, kā arī lasot grāmatas. Par vienu jau pastāstīju, otru jūs redzat manā sadaļā „Patreiz lasu” lapas malā un trešo es atstāju saldajam ēdienam. Pirmo reizi par šo stāstu uzzināju, kad sieva pārnesa mājās grāmatu un vaimanāja, ka ar tādu vāku jau nevar lasīt grāmatu lidmašīnā un tās vāks tiešām ir tāds kādu jūs te redzat. No sākuma noskatījos filmu, jo dažs labs to bija noskatījies jau trīs reizes, simts reizes noklausījies mūziku un spēja vienas nakts garumā dejot tikai pie vienas dziesmas. Lasīt tālāk »
Mīļās meitenes, vai jūs zināt cik zīmuļus var palikt zem jūsu krūtīm, lai tie tur turētos? Pamēģiniet slaveno zīmuļu testu. Jo vairāk zīmuļu turas zem krūtīm, jo drīzāk ir jāsāk taupīt silikonam. Vai jūs jau sen neesat gribējušas savam priekšniekam pateikt, ka viņam ir seksīgākais dibens Rīgā un ka jūs to labprāt gribētu redzēt kailu savā guļamistabā? Varbūt arī esat, bet nabaga viņš to nekad neuzzinās, ja vien netaisāties atdot galus, tādejādi atklājot viņam savas jūtas. Lasīt tālāk »
Viņai ir lielisks blogs, interesants darbs, foršs džeks, divi kaķi, un viņa visiem patīk. Lai gan daži viņas portāla tribine.lv raksti saceļ pamatīgu ažiotāžu Latvijas blogosfērā, viņa tik un tā visiem patīk un skapjos skeletus neglabā. Ar Martu man ieteica aprunāties kāda mana bloga lasītāja, sakot, ka manas intervijas ir tikai ar džekiem, bet šajā lauciņā darbojas arī dažas un spilgtas meitenes. Marta ir tieši tāda, bet nevērtējiet pārāk skarbi, jo viņa ir mana pirmā meitene. Lasīt tālāk »
Kādas meitenes blogā izlasīju ka viņa audzē septiņas, mīļie, septiņas orhidejas. Tāpēc nolēmu neturēt sveci zem pūra un izvest arī savas daiļavas tautās – parādīt cik tās skaistas, brīnišķīgas un dažādas. Lai arī viņām ne visai patīk staigāt apkārt, tomēr pierunāju visas savākties vienkopus nelielai foto sesijai. Kas tad mums sanāca, skatāties tālāk. Lasīt tālāk »
Katru rītu. Gluži kā vecmāmiņa vai baktēriju upuris ar tabletēm. Katru rītu pa vienai, vai sūdīgākos rītos pat vairākas. Rakstot šo blogu un interesējoties par veselīga dzīves veida tēmām esmu uzzinājis ka tādu vajag katram. Protams, nevis tabletes, bet uzmundrinājumu no rīta. Lai diena izdotos un pietiktu visam spēks. Kādam tas var būt sekss, auksta duša vai rīta skrējiens. Kādam viss kopā. Bet mūsdienu pasaulē seksam mēs esam par slinku, aukstai dušai par maz saules, un rīta skrējienam laiku atlicināt var tikai tādi kas ceļas vai iet gulēt sešos. Tāpēc vajag ko vienkāršāku.
Lasīt tālāk »
Tallinas pusmaratons briesmās. Pats sēžu un gaidu, kad sāksies ārstes aprakstītās šausmas – reiboņi, slikta dūša, miegainība, vai tieši otrādi bezmiegs. Neesot divu vienādu simptomu no cīņas ar slikto manī. Septiņas dienas kā vecmāmiņa, ar tablešu čupiņu rītā un vakarā, un tas viss tāpēc ka esam jaunattīstības valsts un nemazgājam rokas. Vismaz tā domā manas baktērijas. Lasīt tālāk »
Grāmata, kuru gluži kā nesen lasīto un aprakstīto Greguars Buijē „Viss par mani” un tikai lasīto Annas Gavaldas „25 kilogrami cerības,” var izlasīt vienā vakarā. Bet šis vakars iespējams izmainīs tavu dzīves uztveri un galvenais tu nepārvarami gribēsi piezvanīt savai mammai un pateikt cik ļoti viņa tev ir svarīga. Tūlīt un nekavējoties, nevis tad kad viņas vairs nebūs, vai pašam viss dzīvē tik tālu saļodzīsies, kad pašnāvība būtu kā atpestījums. Lasīt tālāk »
To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu. Lasīt tālāk »
