Brīvdienas rītos mūsu ģimenes virtuvē iet karsti. Pankūku cepšanai jāvelta visa uzmanība un, kamēr tās nav gatavas, nedrīkst neko citu darīt. Arī ēst. Bērni gan zina, ka visgaršīgākās tās ir nupat ceptas, nevis tad, kad visas gatavas un jau galdā.
Lasīt tālāk »

Vecmāmiņai mazai esot viņas tēvam tika piešķirta zeme meža vidū, un vēl tagad viņa atceras, kā tika rauti celmi un dedzināti lielos ugunskuros. Pašiem bija savas druvas un milti pietika gandrīz visu gadu. Putraimiem un mannā arī nevajadzēja uz Rimi skriet pakaļ. Un viņi cepa savu maizi un plātsmaizes. Biezu, biezu mīklas kārtu un drusku no tā ko lika virsū, jo cukuru arī nemaz tik viegli nebija dabūt. Lasīt tālāk »

Kā iesāksi jauno gadu, tā arī to aizvadīsi, vai kaut kā tamlīdzīgi skan ticējums. Es savu jaunā gada pirmās dienas rītu aizvadīju, cepot pankūkas un kā tāds krievu muižnieks tās brokastīs notiesāju kopā ar ikriem. Protams, par brokastīm tās tika sauktas tikai tāpēc ka pirmā ēdienreize tajā dienā. Lasīt tālāk »

Gatavojot vienu rakstu un domājot par tā ievadu, konstatēju, ka esmu radījis mīklu. Varbūt ne tik interesnatu kā Asmo blogā intelektuālie jautājumi un ne tik sarežģītu kā Sivna vēstule no cietuma, bet tomēr mīkla. Ceru ka galvas lauzītājiem uz brīdi apgrūtināšu dzīvi un tā liksies interesanta. Tā kā šī man ir pirmā mīkla, tad jauno BMW džipu vai 77 jaunavas balvā nesolu, tā teikt gribi mini, gribi nemini. Vienīgi varu katrā trešajā savā bloga ierakstā minēt pirmā atminētāja vārdu un atjautīgo prātu. Lasīt tālāk »