Man nesen bija dzimšanas diena. Paliku vecāks. Īstenībā jau visu laiku palieku. Runā, ka bērni vīrieti padarot jaunāku. Tīrākie meli. Man ir trīs. Varbūt mana uzvedība paliek bērnišķīgāka esot kopā ar viņiem un bez kautrēšanās varu ieiet rotaļlietu veikalā, pētīt helikopteru modeļus un rozā lellītes. Bet pases datus neapmānīsi pat īsā kleitiņā. Kā arī statistikas par vīrieša dzīves garuma vidējo ilgumu Latvijā. Lai arī pašreiz esmu pusceļā šajā pasākumā, savu ķieģeli nepamanīšu. Lasīt tālāk »
Man likās, ka es dzīvē esmu daudz ko pieredzējis. Nu no sērijas – patīkamie notikumi. Fiziski patīkamie. Kad noskrien trīspadsmit kilometrus un vējš uz slapjās muguras izraisa tirpas. Vai masiere notrinkšķina zvaniņu un tev ausīs iečukst – „es beidzu, laiks celties.” Mīļotā meitene tev pieskaras, uzvarētā basketbola spēlē, pēc pēdējā sekundē iemesta trīnīša, komandas biedri tev uzšauj pa pakaļu, vai bērni apķeras ap kaklu, uzzinot ka šodien ir konfekšu diena. Ne sūda. Lasīt tālāk »
Simts un viena lieta man vēl jāizdara, tad varēšu iedzert alu, uzspēlēt basketbolu vai jebko citu. Parasti tā saka. Ticiet man, simts un vienu lietu ko vajadzētu izdarīt sarakstīt nav divus pirkstus apčurāt. Es varēju uzreiz uzrakstīt trīsdesmit. Ko vienmēr esmu gribējis, ko vajadzētu gribēt un tamlīdzīgi. Apskatot ko citi ir sarakstījuši, vēl trīsdesmit varēju piemērot sev. Un viss. Pusdienu pavadīju zīlējot un domājot, kur lai rauj vēl to gandrīz piecdesmit lietu, ko vajadzētu izdarīt nākamajās 1001 dienā. Lasīt tālāk »
