www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Par olām

31/03/2010 iekš kulinārijas novirze

Vienmēr būs klasiskais strīds par to, kas tad bija pirmais – vista vai ola? It sevišķi tagad, kad visa pasaule ir pievērsusi uzmanību citam pasaules radīšanas scenārija notikumam. Lieldienas, lai arī cik tas jocīgi nebūtu, pie mums tieši saistās ar olu ēšanu. Un šajā sakarā ēdāji strīdas līdzīgi – kādā veidā pagatavotas olas garšo vislabāk? Vienā filmā meitenei nebija nekādas problēmas: kā tajā brīdī esošajam līgavainim garšoja, tā arī viņai. Lai tev būtu drusku vairāk variantu, došu nelielu ieskatu iespējamos olu pagatavošanas veidos.

Vārīta ola


Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā tikt pie pagatavotas olas. Vēl vieglāk lietot uzturā olu, ir izdzert to jēlu, bet te jāuzmanās no salmonelozes. Mārtiņš Sirmais gan apgalvo, ka tā visa baidīšanās ar salmonelozi vairs nav modē. Otra lieta ir, ka no jēlas olas proteīns tiek uzņemts divreiz mazāk nekā no tās pašas vārītas olas.

Uzvārīt olu vajadzētu mācēt desmitgadīgam bērnam, tomēr tik vienkārši tas viss nav. Sākot ar jēlas olas temperatūru, caurduršanu un ielikšanu ūdenī. Dažādiem veidiem, lai ola neplīstu vai ja saplīst, lai olbaltums nenokļūtu ūdenī, kā uzvārītu olu atdzesēt vai pasniegt. Un beidzot ar pašu galveno – olas vārīšanas ilgumu. Viegli vārīta ola, vidēji vārīta ola un cieti vārīta ola. Pie tam, lielākai olai kalna galā vārīšanas laiks būs pavisam cits, nekā mazai olai jūras krastā (kalkulators olas vārīšanas ilgumam).

Molekulārās gastronomijas entuziastiem olu vārīšana ir vesela māksla. Savukārt Japānā olas vāra karstajos avotos un Korejā īsta delikatese esot publiskā saunā vārītas olas. Notiek tas trīs stundas un garša esot pēc ceptiem kastaņiem. Nemaz nerunājot par to, ka eksistē vesela gūzma virtuves priekšmetu olu vārīšanai un visām darbībām ap olu vārīšanu – cauruma dūrēji, olu pulksteņi, trauciņi, griezēji un aparāti, kas vāra olas.

Bez čaumalas vārīta ola


Olas izvārīšana bez čaumalas tieši to arī nozīmē – atbrīvo jēlu olu no čaumalas un izvāri to. Un nekādas augstākās matemātikas vai fizikas brīnumi. Galvenais ir ievērot lēnas kustības un drusku patrenēties.

Nepieciešams ir uzvārīt ūdeni, pieliet tam nedaudz baltvīna etiķi un maigi no trauka ietecināt olu verdošajā ūdeni. Olas gatavību pārbauda to pabakstot. Olbaltumam ir jābūt pilnībā sarecējušam, bet dzeltenumam jāpaliek mīkstam. Tāpat kā parasti vārītas olas, šīs gatavas (vārīsies aptuveni 2-3 minūtes) ir jāliek ļoti aukstā ūdenī un smukumam iztecējušās malas jāapgriež.

Lai arī cik neķītri tas izklausītos, pats slavenākais bez čaumalas vārītas olas ēdiens saucas… Benedikta olas. Angļu smalkmaizīte, bekons, holandiešu mērce un bez čaumalas vārīta ola. Uz šiem pašiem principiem balstīti ir neskaitāmi ēdieni. Florentīna olas ir bekons aizstās ar spinātiem. Karaliskās olas ir bekons aizstāts ar lasi un klāt pievienoti kaperi un sarkanie sīpoli. Veģetārais vai Kalifornijas Benedikts ir, kur bekons aizstāts ar tomātu vai avokado. Un Fredrika olas pasniedz ar kečupu holandiešu mērces vietā.

Šādas bez čaumalas vārītas olas izmanto arī dažādos salātos, pie siltajiem ēdieniem un zupās. Kolumbijā šādu zupu ēd brokastīs un tā arī sauc – olu zupa. Savukārt Āfrikas ziemeļos olu bez čaumalas gatavo kopā ar tomātiem, pipariem, sīpoliem un dažādām garšvielām.

Vēl esot tāds olas vārīšanas veids, ka pavārīta ola. Princips ir pagatavot olu vārot ūdenī, kurš ir drusku zem vārīšanās punkta.

Cepta ola


Drusku sāli un lociņiem, koši dzeltenu, stingu viduci uz balta „paklāja.” Dzeltenumā iedurot tas lēnām iztek, to visu notiesāt kopā ar svaigu rupjmaizi un rīta kafiju. Vai arī klasiskās angļu brokastis – bekons, grillēti tomāti, ceptas sēnes, pupiņas, desiņas, tostermaize un cepta ola. Lai arī cepta ola skaitās ēdiens, kuru nu kurš katrs var sev pagatavot, arī šeit ir neskaitāmas variācijas un nianses.

Sākot jau ar to, vai cept no vienas puses, vai abām, vai dzeltenumam ir jābūt stingram, vai arī mīkstam. „Saulainā puse uz augšu” nozīmē, ka cepta no vienas puses un dzeltenums ir kā tāda saulīte, ceptās olas vidū.

Arroz a la cubana vai rīsi kubiešu stilā ir populārs spāniski runājošās valstīs, kur cepta ola tiek pasniegta kopā ar rīsiem un tomātu mērci. Dažreiz šeit tiek pievienots arī cepts banāns vai hot dogs. Vācijā un Nīderlandē populārs brokastu ēdiens ir cepta ola un baltā maize ar sviestu. Ķīnā savukārt apcep no abām pusēm un kopā ar sīpoliem. Un ceptas olas nosaukšana par vēršaci nāk no Indijas.

Kā jau visā kas saistīts ar kulināriju, cepot olas ir daudz iespēju variēšanai. Izgriež baltmaizes šķēlei vidu, tajā iepilda olu un cep. Šādi ceptu olu sauc par olu kabatiņā. Interesants veids ir cept olu karstumizturīgos trauciņos kopā ar kartupeļu šķēlēm un rikotas sieru. Trauka dibenu un malas izklāj ar kartupeļa šķēlītēm, apakša ieliek rikotas, medus un diļļu maisījumu. Pa virsu olu un cep divdesmit minūtes. Šī recepte plaši izstāstīta ShowFood Chef blogā.

Olu kultenis

Olu kultenis ir viens no tiem ēdieniem, kurus var taisīt tad, kad nekā mājās nav. Pamats ir sakults olas baltums ar dzeltenumu. Lai ar to kas nav mājās pabarotu vairāk cilvēku, kultenim var pievienot dažādus šķidrumus – buljonu, saldo krējumu, pienu, eļļu vai pat ūdeni. Ja nu tomēr mājās kaut kas ir, tad vēl klāt var likt ko sirds kāro. Sieru, zaļumus, desu un šķiņķi, sēnes un dārzeņus. Sojas olu kultenis tiek pasniegts kopā ar sojas mērci un rīsu biezputru.

Arī olu kulteņiem ir fanātiķi un sarakstījuši milzum daudz kā un kādā veidā jāpagatavo perfekts olu kultenis. Ko drīkst un ko nedrīkst likt klāt, kā jākuļ un cik ilgi. Recepte gan ir pavisam vienkārša – sešas lielas olas, sešas tējkarotes piena, trīs šķipsnas sāls un viena ēdamkarotes sviests cepšanai. Jāuzsilda panna, divas minūtes jākuļa pareizi ar roku vai divdesmit sekundes blenderī. Karstajā pannā jāliek sviests un kad izkusis, tad olu maisījums. Un ik pa laikam jāpamaisa.

Omlete

Omleti arī gatavo no sakultām olām, bet cepšanas laikā to nemaisa, bet kā pankūku apgriež otrādi, vai cep no vienas puses tik ilgi, kamēr gatava. Tāpat kā olu kultenim, omletei tiek pievienots pat pats velns viņu zina kas. Jau senā pagātnē tika gatavots ēdiens no kultām olām un zaļumiem, cepts un pēc tam sagriezts šķēlēs. Mūsdienās šādu ēdienu itāļi sauc par frittata, spāņi par tortilu un franči par omleti vai kišu.

Itāļi savu omleti gatavojot olām pievieno gaļu, sieru, dārzeņus vai pat pastas pārpalikumus. Frittata gatavojot atšķirībā no tradicionālās omletes cenšas pēc iespējas vairāk gaisu piesaistīt kuļot olas. Un cepot no sākuma tiek pannā ieliktas piedevas un pēc tam sakultā ola. Irānā līdzīgi gatavotu ēdienu sauc par kookoo.

Par tortilu sauc daudz un dažādus ēdienus. Anglijā un Centrālajā Amerikā tā dēvē maizi, pagatavotu no kukurūzas. Spānijā, Dienvidamerikā, Kubā un Puertoriko tā sauc omleti. Omletes variantu pārsvarā gatavo kopā ar kartupeļiem un sīpoliem. Pagatavošanas recepte ir aptuveni šāda: kartupeļi un sīpoli šķēlēs tiek izlikti labi eļļotā pannā un gandrīz vai vārīti eļļā. Gandrīz gataviem esot liekā eļļa tiek nolieta, viss pārliets ar sakultu olu un no abām pusēm apcepts. Spāņu tortilām var pievienot arī sarkanos, zaļos piparus, sēnes vai garneles.

Bieži vien omleti pārloka uz pusēm un tad tur iekšā arī sakrauj visu kas vēl kārojas. Par to ko franči ar olām dara var lasīt pie laša un garneļu tarta raksta.

Gadsimta ola

Īstenībā ar visu šo olu aprakstu es gribēju jūs atvest līdz šejienei. Ar olām nemaz tik skaisti nav. Es esmu atradis pašu smukāko bildi un drusku pameklējot (es brīdināju) jūs varat sabojāt visu savu vēlmi Lieldienas pavadīt ēdot olas.

Šādi pagatavotu olu sauc arī par simts gadu olu, tūkstoš gadu olu, milleniuma ola. Bet sauc kā to gribi, būtībā tā ir veca, sapuvusi ola. Šādas olas mīļotāji to gan sauc par konservēšanu. Kopā ar māliem, pelniem, kalķiem, sāli un rīsu pelavām ola tiek konservēta uz vairākām nedēļām vai mēnešiem. Un pēc tam tā arī ēd. Sagriež gabaliņos un milzum liela ķīniešu delikatese.

Bet tas nav viss, šādi tajā pasaules galā olas tiek bojātas tējā, sojā, marinētas kā tomāti, vai (nedod Dievs) gandrīz izšķīlušos pīlēnu vēl tomēr olā ēšana. Tādā ziņā mušu sabojāts siers vēl ir bērnu spēlītes.

Bet, neķeriet kreņķi. No olām gatavo arī brīnišķīgus citus ēdienus – gan pamatēdienus, gan saldos ēdienus. Paskaties lapā kur ir 101 olas pagatavošanas veidi.

P.S. Ja tomēr dodies ārpus mājas un vakariņo restorānā, tad zini – jo vairāk kroku šefpavāra cepurē, jo vairāk viņš zina veidus kā pagatavot olas.

3 komentāri pie “Par olām”

  • Laura
    31/03/2010 16:59

    tā gadsimta ola mani vnk satrieca :D

  • Kaspars
    02/05/2010 22:37

    Ej galīgi, nebiju gaidījis tādu nobeigumu.

  • Inga
    18/12/2010 19:03

    spaanjiem ar olaam ir vienkaarshi.
    tortilla española (ar kartupeljiem)
    tortilla francesa (omlete)
    huevo frito ( friteeta ola oliivelljaa. njem nelielu pannu, ielej vismaz 1cm oliivellju, uzkarsee, iesit olu un ar shuumkaroti vai laapstinju lej-shljaksta karsto ellu uz dzeltenuma, kameer tas paarklaajies ar baltu cepuriiti. viss. liek uz skjiivja, eed, lauzhot baltmaizes gabalinjus ar pirkstiem un meerceejot tos karstajaa, shkjidrajaa dzeltenumaa).

Atstāt komentāru

-