www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Анна Павлова

23/11/2009 iekš ēst gatavošana

gatava_pavlova
Приготовьте мой костюм лебедя! Sievietes saldumus neēd, jo no tiem viņas paliek resnas, un ja man prasītu kuru profesiju pārstāves visvairāk saldumus neēd (jo ir nepieciešamība būt tievām), tad tās būtu modeles un balerīnas. Modeles, lai derētu visas tās smalkās mazās modes drēbītes. Balerīnas, lai viņas spētu lēkt un griezties, un virpuļot, un balerīni tās varētu noturēt visās gaisa piruetēs. Šis mans priekšstats ir maldīgs, jo ir kāds slaidais ēdiens. Gaisīgs kā balerīnas palēciens, vijīgs kā pagrieziens dejā, pufīgs kā kruzuļu kostīms. Un nežēlīgi salds. Pavlova.

Krievu baletdejotāja Anna Pavlova tiek uzskatīta par vienu no izcilākām XX gadsimta baleta zvaigznēm. Savu karjeru sāka slavenajā Sanktpēterburgas Marijas teātra trupā. Vēlāk tika radītas speciāli viņas izpildījumam domātas dejas un „Mirstošais gulbis” padarīja par krievu baleta simbolu. Vēlāk izveidojusi savu trupu, viņa ar lieliem panākumiem apceļoja visu pasauli un nokļuva arī Austrālijā vai Jaunzēlandē.

balerinas

Pavlova bija, protams, abās vietās. Gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, un es to „vai” izmantoju tikai tāpēc, ka vēl šobaltdien, gan Austrālijas kulinārijas vēsturnieki, gan Jaunzēlandes virtuves eksperti strīdas, kuras valsts pārstāvji tad pasniedza cienījamai baletdejotājai šo kūku pirmie. Kuri tad radīja saldo ēdienu klasiku – Pavlovas kūku. Pašai māksliniecei tā esot tik ļoti garšojusi, ka tik no tās vien pārtikusi.

Pavlova ir olbaltuma kūka, pārklāta ar putukrējumu un dekorēta ar augļiem. Lai arī tomēr jaunzēlandieši ir uzvarējuši cīņā par „kurš tad radīja” godu, šis deserts ir nozīmīga sastāvdaļa abu zemju nacionālajās virtuvēs un tiek pasniegta nozīmīgās svinībās, brīvdienu maltītēs un Ziemassvētkos.

Man pašam drausmīgi garšo bezē cepumi. Senās dienās, manas mammas māsa ar maniem brālēniem dzīvoja Rojā, aizliegtā teritorijā, gandrīz jūras krastā, īrējot pusi mājas no vecas kundzes. Garšīgāko kakao es esmu dzēris tieši tur un manas bailes no olbaltumu cepumu taisīšanas arī ir sākušās tieši tur. Liela malkas krāsns. Nedrīkst ieiet virtuvē. Pat virināt durvis, kamēr viņa tur nodarbojas. Un nākamā rītā balti kā sniegs, kraukšķīgi no ārpuses un  mīkstu vijīgu vidu. Neviens cits tos necepa un nekur citur tos dabūt nevarēja. Tagad prastus bezē var dabūt jebkurā veikalā, ievērības cienīgus konditorejās un perfektus Gastronome delikatešu tirgū.

Pirmo reizi izaicinājuma cimdu olbaltuma cepumu virzienā metu pirms gada. Netrāpīju. Apaļās plātnes bezē kūkai izplūda pa visu cepešpannu, bet nekur citur kā izbarot bērniem (un pašam) konfekšu vietā, to izmantot nevarēja. Otro reizi es atvēzējos jau pamatīgāk. Pētīju olu svaigā gaisā turēšanas ķīmiju, taisīju mandeļu miltus, garšoju īstos, bet no franču delikateses macaron man sanāca vien prasti cepumi. Tāpēc, ieraugot kāda cita kulinārijas iesācēja Pavlovas bildi, es nodomāju ka trīs lietas ir labas lietas. Un man izdevās. Ar olbaltuma pakļaušanu man izdevās viss.

pavlova
Pavlovas kūkas gatavošana sākas ar olu dabūšanu istabas temperatūrā. Visvieglāk to panākt ir izņemot olas no ledusskapja un paturot kādu laiku istabā. Nevajag kā macaron divas dienaktis, bet ar pāris stundām pietiks. Kāpēc tā? Olu baltumu vieglāk ir dabūt gaisīgās putās. No šīs receptes visvairāk cietušas ir manas plastmasas bļodas. Olu baltumu nekādā gadījumā nevajagot dauzīt tajās, jo tās ir porainas un jebkas, kas tajās porās iekļūt var neļaut olas baltumam pārvērsties baltās putās. Arī druska olas dzeltenuma, tāpēc atdalīšana ir jāveic ļoti rūpīgi.

Tad kad četri olas baltumi ir baltās putās (ar izveicīgu roku paveiksi to piecās minūtēs), tad pievienojam drusku sāli, atkal paputojam, un pa druskai, visu kārtīgi saputojot, liekam klāt divas trešdaļas glāzes smalka cukura. Viss būs gatavs, tad kad no putām var veidot visādus kalniņus un smailītes. Cukura pievienošana pēc tam un pakāpeniski tikai un vienīgi atvieglo saputošanu. Tur kaut kas ar ķīmiju. Cukura molekulas iekļūst starp olas baltuma molekulām un neļauj tām tik labi savienoties, tādejādi veidojot baltas putas.

Liekam putotāju nost un ar lēnām kustībām iemaisām četras tējkarotes kukurūzu miltu. Kur tādu brīnumu lai ņem? Nekur. Izmanto kartupeļu cieti. Un vēl jāiemaisa ir puse tējkarote etiķa. Šis punkts man prasīja visvairāk pārdomu. Puse tējkarote etiķa ir puse tējkarote etiķa vai etiķa esences? Problēmu atrisināja sen Vom Fass veikalā iegādāts ābolu etiķis un olu ķīmijas studijas, kas apgalvoja, ka etiķis, vai jebkas cits skābs ir vajadzīgs, lai cepot apgrūtinātu ūdens molekulu aiziešanu un visas tās padarīšanas sagāšanos. Un pēc receptes drusku vaniļas ekstraktu. Es pievienoju vaniļas cukuru, cukura pievienošanas reizē.

Un jūs neticēsiet. No tā visa kas sanāca, varēja taisīt kūku. Ar savu bezē pieredzi, no sākuma ar smīnu liku pēc pamācības šķīvi uz cepamā papīra, lai dabūtu riņķa līniju. Bet visu gaisīgo masu varēja veidot un saveidot apaļā kūkā pavisam vienkārši. Vienīgais kas traucēja bija trīsgadīgas kundzītes pirkstiņi, kuri uzskatīja ka kūkai ir jau gatava, ja jau tik labi garšo. Stundu tai kūkai ir jāsildās 160 grādos, pēc tam vēl stundu turp pat neizņemot no krāsns jāatdziest. Vēlams ar ventilatoru vai durvīm drusku pavērtām.

krasni_pavlova

Tālāk es labprāt nestāstītu. Bet Pavlovai vajag. Vajag putot putkrējumu, kurš man, protams, ne sūda neputojās. Bet tik un tā ar kivi izkārtoju to kūkas virspusē un varēju sestdienas pēcpusdienā sajusties kā veca krievu balerīna. Kraukšķīga bezē maliņa, pufīgs zefīram līdzīgs ar putukrējumu piesūcies vidus un svaigi augļi. Palika tikai kivi, jo gaidot kūku vīnogas mazais apēda.

Par Pavlovas kūku runā, ka vajag to pasniegt uzreiz, lai zefīrīgais vidus nepiesūcas ar putukrējumu (man labāk patika piesūcies), ka varot taisīt vairākas maziņas, vai divās plātnēs un putukrējumu ar augļiem likt pa vidu, bet cik es saprotu no visas šīs padarīšanas, tad te nu katrs dara kā grib. Ka tik beigās nav jāmeklē mirstošā gulbja kostīms.

Recepte

Nepieciešams kūkai:

*) četrus-piecus olu baltumus

*) 2/3 glāzes smalka cukura

*) šķipsnu sāls

*) vaniļas esence

*) viena tējkarote etiķa (ābolu etiķa)

*) četras tējkarotes kukurūzu miltu (var arī kartupeļu cieti)

Nepieciešams garnējumam:

*) putukrējums un augļus

Pagatavošana:

*) olas baltumu sakuļ putās, pievieno šķipsnu sāls, pakuļ, pievieno kuļot pa daļām cukuru līdz stingrām putām

*) lēnām iemaisa etiķi, esenci un kukurūzu miltus

*) kārto kūkas veidā uz cepam papīru cepešpannā un cep 160 grādus stundu

*) vēl stundu pie drusku pavērtām durvīm atdzesē

*) putukrējumu un augļus liek virsū

8 komentāri pie “Анна Павлова”

  • Arta
    23/11/2009 21:12

    eu, tā ir beatrise? tik sen nav redzēta….

  • Laura
    23/11/2009 23:36

    sasmējos par to- ka sajuties kā veca balerīna :D

  • IlzeL-A
    25/11/2009 10:30

    fyi: kukurūzu milti ir. IKI piemēram. :)

  • Hertaberta
    26/11/2009 13:29

    Izskatās ļoti labi.
    Man gan kad es gatavoju to bezē pēc žurnāla receptes – http://hertaberta.blogspot.com/2008/12/dal-kunga-bez-kka.html ,pirms gada, likās,ka es pārāk jūtu kartupeļu cietes garšu cepumā.

    par to putukrējumu mums solipasolim ir pamacība, varbūt citreiz noder :)
    http://www.solipasolim.lv/lasit/767/

  • picuks
    21/09/2010 10:25

    Paldies par interesanto stāstu. Noteikti pamēģināšu un došu ziņu. Siekalas jau tagad saskrēja mutē.

  • Zigmunds
    11/10/2010 14:02

    Man nesanāca! Taisīju 2x vairāk, jo bija palikuši pāri daudz olbaltumi. Nezinu varbūt ka tāpēc ka par maz pieliku kartupeļu cieti, vai arī temperatūra nebija īstā, bet kūka uzreiz pēc cepšanas beigām sakritās un tā garoziņa bija tāda mīksta nevis kraukšķīga? :((((

  • signis
    11/10/2010 14:21

    Uzreiz pēc cepšanas nevajag to kūku aiztikt. Lai drusku pastāv. Nomierinās. Jo ilgāk jo labāk, jo lēnāk samazināsies temperatūra, jo labāk.

  • Laila
    05/08/2016 16:37

    Ļoti mīļš apraksts..rītdienas svētku dienai būs vien jāizmēģina

Atstāt komentāru

-