www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Tirgus

04/06/2011 iekš kulinārijas novirze

Daži pazīstami smalkēži pirms došanās uz nebijušu vietu ārzemēs taujā draugiem pēc padoma. Kurā restorānā obligāti ir jāietur vakariņas, kur būtu jāēd pusdienas un kurā kafejnīcā var dabūt vislabāko kafiju brokastīm. Vīna un laba alus mīļotāji savukārt tieši tāpat apjautājas par vīniem, kas noteikti būtu jānobauda, vai alus šķirnēm, ko grēks nepamēģināt.

Šajā ziņā manī no gardēža nav ne smakas. Ļoti smalki restorāni izraisa manī satraukumu par nemācēšanu tajos uzvesties, iedomājos arī par manas naudas neadekvātu nonākšanu citu rīcībā… Dārgu un izcilu vīnu varu dzert no pudeles un vaibstīties, bet dažus eiro vērtu slavēt un vest mājās sievastēvam. Un vispār – pēc saulē un svešā vietā pavadītās dienas vislieliskākais parasti izrādās pirmais aukstais alus malks.

Un tik un tā – jebkurš ārzemju ceļojums manas garšas kārpiņām liek uzbudināties un cerēt, un gaidīt jau pāris nedēļas pirms došanās tajā. Un viss, kas man pilnīgi noteikti vajadzīgs svešā zemē, ir parasts pārtikas veikals. Tāds veikals man ārzemēs pilda visas funkcijas. Tas ir mans Noma un El Bulli, tā ir mana Siksta kapela un Mona Līza. Un atšķirībā no restorāna vai muzeja apmeklējuma, par iztērēto naudu es esmu gan labi laiku pavadījis, pētot un skatoties pārtikas produktus, gan arī pēc tam man ir piecu šķirņu sieri, dārzeņi, vītināta gaļa, jūras produkti, salāti, saldumi, vīns un alus… Un mājās palikušajam garšvielu skapim jaunas garšvielas.

Nav jau tā, ka neesmu bijis nevienā restorānā ārzemēs. Pireneju pakājē esošas pilsētas restorānā nobaudītās mazas mīdijas ar ķiplokiem varētu saukt par garšīgāko ārpus mājas ēsto ēdienu. Toties austeres Vidusjūras krastā esošā restorānā atbrīvoja mani no jebkādas vēlmes ēst austeres vēlreiz.

Tā nu manas pusdienas ārzemēs sākās ar pārtikas veikalu. Zaļie lapu salāti kastītē ar rukolu, romiešu salātiem, mazām biešu lapiņām. Ķirštomāti un olīvas. Cietais siers salātiem un mīkstais siers bagetei. Olīveļļa un balzāmetiķis. Vīna pudele un parks. Ilgākam ceļojumam un īrētiem apartamentiem ēdienreizes ir bagātīgākas. Dažādie pastas veidi un bešamela mērce puslitra tetrapakā tunča lazanjai. Superlielas un supersvaigas tīģergarneles. Sparģeļi, mīdijas, cigoriņi, vīģu džems un kaste agrāk nebaudīta alus.

Bet pati labākā lieta ārzemēs ir mazo pilsētu sestdienas rītu tirgi. Tur ir bērniem dažādi brīnumi, sievietēm rotu spīguļi, un man viss, ko vien var iedomāties. Pagaršojams, apostāms un nopērkams. Simts un vienā veidā sagatavota gaļa. Zivis – no pavisam mazām, ķirbju sēklu lielumā un eļļā ceptām, līdz milzīgām un pirmo reizi redzētām. Augļu, dārzeņu pārpilnība un viss tik garšīgs.

Liels bija mans prieks, kad atklāju sev Kalnciema ielas tirdziņu, jo tur tagad ir manas ārzemes. Un gluži kā ceļojumos iesaka neņemt līdz visu naudu, arī uz Kalnciema ielu nevar braukt ar kaudzi skaidras naudas, jo visa tiks iztērēta dažādos lauku labumos. Saldskābā maize puscūkas lielumā, viegli marinēti kāposti litra burkā, pašgatavots pesto un mājsaldējums, kas gardāks par itāļu gelato.

6 komentāri pie “Tirgus”

  • Kni
    04/06/2011 21:54

    Traki lasīt šādus gastronomiskus stāstus, kad sanācis nokavēt vakariņu laiku un pirms gulētiešanas ēst vairs neuzdrošinos, lai nerādītos karš.
    Siekalu pilna mute līdzi fantazējot.

  • Linda
    06/06/2011 18:49

    Gandrīz vai katru sestdienu dodos uz ‘savu’ zemnieku tirgu! Tur dzimst daudzas idejas darbiem virtuvē – kas gan labāk var iedvesmot kā svaigas un no dārza/kūts nākušas izejvielas :) Paldies par iedvesmojošo aprakstu! Kā Kni teica- siekalu pilna mute :P

  • IlzeLA
    07/06/2011 09:21

    Zem pirmajām 2/3 teksta parakstos (diemžēl Kalnciemielas tirdziņš man galīgi nav pa ceļam, tā parakstītos arī par to).

  • Zane
    09/06/2011 15:32

    Parakstos zem visa un lēnām kļūstu par “Kalnciema ielas tirdziņa atkarīgo”.:)Liellopu gaļas desas, un nezāļu pesto un Vītolbergu sieri, un vēl visādas lieliskas lietas! Un vēl vīna bode! Patiesi burvīga vieta un ir, ir tur tā ārzemju sajūta. Bet nu nauda gan tur tērējas kaut kā iracionāli nepamanāmi. Labi, ka nevar maksāt ar karti.:)

  • Kaspars
    28/06/2011 17:40

    Vienīgais, kas tirgū patīk ir lielā izvēle, visādi citādi nav paredzēts man. Starp citu, kas notiek ar Vidzemes tirgu? Baigi tukšs pēdējā laikā. No tirgotājiem.

  • Jānis
    31/07/2013 19:10

    Skumīgi ir, ka mūsu pašu ražojumus esam spiesti pārdot nožēlojamos apstākļos Berga bazāra vārtu rūmēs un līdzīgās vietās. Bet importa preces pārdod modernos lielveikalos, pat lauku mazajos veikaliņos importa preces vairāk kā pašu ražotās, pat arī pārtikas preces. Vietējā tirgus atjaunošana ir viens no obligātiem priekšnosacījumiem, lai attīstītos mūsu tautsaimniecība.

Atstāt komentāru

-