www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Veģetāriešu murgs

19/06/2008 iekš ēst gatavošana

ne-darzeniem.jpgNesen, savos divpadsmit internetā pavadītos gados, atklāju del.icio.us un tāpēc esmu uzdūries vēl vienam amerikāņu pētījumam. Izrādās, ka ēdot lapas un dārzeņus nemaz nav tik drošs veids kā iegūt sev ilgu un skaistu mūžu – vēl ir jāiemaksā trešajā pensijas līmenī. Protams, joks un slēptā reklāma. Šie, ne jau pensiju uzkrājēji, ir izveidojuši sarakstu ar populārākiem augļiem un dārzeņiem, un pesticīdu daudzumu tajos. Piedāvāju jums ar to iepazīties.

Kas tad ir tie pesticīdi? Latvija vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra stāsta, ka pesticīdi ir noturīgie organiskie piesārņotāji, kas nav cēlušies no dabas, bet ir cilvēku radīti un satur halogēnus, kas spēj saglabāties desmitiem gadu. Citi avoti stāsta jau saprotamāk un norāda, ka pesticīdi ir vielas, kas nogalina kaitēkļus. Tie var būt ķīmiskas, bioloģiskas un pat tehniskas ietaises. Pie tam pesticīdi var būt gan pret tādiem mums neredzamiem kaitēkļiem kā mikrobiem un patogēniem, kā arī putniem, zivīm un pat zīdītājiem. Respektīvi, lielākā daļa pesticīdu ir kaitīgi un tādiem manā un tavā ķermenī nebūtu jāsaglabājas desmitiem gadu. Šajā virzienā ir veikti neskaitāmi pētījumi, bet tā kā tikai 1939. gadā tika izgudrots baisākais pesticīds DDT, kurš Latvijā un domāju visā pasaulē ir aizliegts (izrādās ka tikai 86 valstīs), tad padomājiet paši – jūsu vecmāmiņās viņš vēl ir.

Bet nu atpakaļ pie saraksta, kas katru veģetārieti padarīs par pāris matiem sirmāku. Saraksta sastādītāji nedaudz pastāsta par pesticīdu sliktumu, ka it sevišķi jaunu cilvēku organismam savu toksisko īpašību dēļ, tas spēj atstāt ilgstošu iespaidu. Kā arī, ka veidojot sarakstu ir izmantotas pieņemtās metodes dārzeņu un augļu izmantošanā, ka, piemēram, ābols pirms lietošanas tiek mazgāts un banāns nomizots.

persiks.jpg Persiks – 100 punkti
aboli.jpg Āboli – 96
paprika.jpg Paprika – 86
selerija.jpg Selerijas – 85
nektarins.jpg Nektarīni – 84
zemenes.jpg Zemenes – 83
kirsi.jpg Ķirši – 75
salati.jpg Lapu salāti – 69
vinogas.jpg Vīnogas – 68
bumbieri.jpg Bumbieri – 65
spinati.jpg Spināti – 60
kartupeli.jpg Kartupeļi – 58

Šiem desmit piesārņotākiem seko burkāni, pupas, čili pipari, gurķi, avenes un plūmes.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka izvairoties ēst pirmos divpadsmit šī saraksta dārzeņus un augļus, aizstājot tos ar no otra gala sarakstam ņemtos, var samazināt uzņemtos pesticīdus par 90%. Bet to nedarot, cilvēks uzņem ap divpadsmit dažādiem pesticīdiem katru dienu. Attiecīgi ēdot divpadsmit mazāk piesārņotos – tikai divus.

Augļi ir visuzņēmīgākie pret pesticīdiem, jo šī saraksta galvgalī ir septiņi tādi. No visiem pārbaudītiem nektarīniem 97.3% bija ar pesticīdiem, 96,6% persiku un 93.6% āboli. Visvairāk dažādi pesticīdi bija persikos, tad seko nektarīni un āboli. Pie tam rekords tam pašam persikam ar vienā eksemplārā atrastiem deviņiem dažādiem pesticīdiem. Visā apskates kopā āboli izceļas ar dažādību, jo pie tiem tika atrasti piecdesmit dažādi pesticīdi. Kāda gan ir izdoma tiem kaitēkļu iznīcinātājiem – droši vien radījuši pret tārpiem, utīm, blusām, kaimiņu puikām un teroristiem.

Dārzeņiem situācija ir līdzīga. Selerijas bija ar pesticīdiem 94.1%, paprikas 81.5% un kartupeļi 81%. Vienā paprikā varēja atrast vienpadsmit dažādus pesticīdu. Nabaga paprika. Salātos un selerijā deviņus. Ar dažādību izceļas tā pati paprika, kur 64 dažādi pesticīdi tika atrasti.

Augstāk minētie punkti arī tikuši iegūti šos rādītājus summējot un apstrādājot.

Kак же дальше быть? Nu vajag zināt sarakstu ar tiem kuros grūti atrast šos pesticīdus, ticēt, ka nav izdomāti tādi pesticīdi, kuri labi māk noslēpties, vai arī audzēt pašam un kaitēkļus laipni palūgt aizvākties, vai pielietot fizisku un nevis ķīmisku spēku, lai tos atturētu no tavu augļu un dārzeņu izmantošanas.

Te nu būs saraksts ar tiem dārzeņiem, kuri ir mazāk uzņēmīgi pret kaitēkļiem un pesticīdiem nav lielas jēgas – sīpoli, avokado, kukurūza, ananāsi, mango, saldās pupas, asparagi, kivi, banāni, kabači, brokoļi un baklažāni. Tos arī ēdiet.

Un pētnieki nav spējuši atrast 76,6% baklažānu, 71.9% brokoļu un 82.1% kabaču nekādas pazīmes par pesticīdiem. Un nebrīnies, pārējiem no apakšējā saraksta, vairāk kā 90% dārzeņu, nebija pesticīdu pazīmes. Baklažāns bija rekordists pesticīdu skaita daudzumā. 6.9% tika atrasti vairāk kā viens pesticīds. Sīpolos un kukurūzā divus neatrada nevienā. Kādā no šiem dārzeņiem izdevās atrast četrus pesticīdus, bet tas ir gana smieklīgs skaitlis, salīdzinot ar vienpadsmit, ko varēja atrast paprikā. Izskatās ka mans iecienītais avokado ēdiens būs jāgatavo vienu reizi gadā, kad augļus dos mans vienīgais paprikas kociņš siltumnīcā laukos. Augļos ir līdzīgi, jo mazāk kā desmit procentos izdevās atrast pesticīdus.

Kāpēc lai amerikāņu pētījums būtu interesants mums? Pirmkārt jau nedzīvojam akmens laikmetā un arī mūsu zemnieki, lauksaimnieki grib vienkāršā veidā nopelnīt un pesticīdu pielietošana ir gana ērts un ātrs variants – nolej lauku un sēdi pie datora meklējot labākus pesticīdus internetā. Otrkārt tas parāda tendenci un savā ziņā arī dārzeņu un augļu spēju pretoties pašu spēkiem pret kaitēkļiem un pesticīdu uzkrāšanos tajos. Treškārt – mani personīgi šis pētījums mudina ņemt un uzrakt vienu gabalu vasarnīcas dārzā un iestādīt tur selerijas vai lapu salātus. Un ēst tos smīnot, gan par to, ka man ir iespēja lietot uzturā vienu no divpadsmit piesārņotākajiem produktiem un nedabūt nervu kaiti, gan par to, ka pats būšu tos audzējis, mīlējis un lolojis. Piezīmēšu, ka man dzīvoklī uz palodzes vakar izdīga baziliks.

Interesants raksts par pesticīdiem.

9 komentāri pie “Veģetāriešu murgs”

  • Šodien par pesticīdiem, miniblogiem un FireFox3
    19/06/2008 16:00

    […] neizbēgami jāindējas, tad labāk no visa pa druskai, nevis tikai augu gardie pesticīdi. Pilnais interesantais raksts šeitanā […]

  • maikls
    19/06/2008 17:02

    Es kā veģetārietis veikalā nepērku praktiski neko no tām 10 piesārņotākajām ēdamlietām. Reizēm veikalā nopērku kartupeļus, reizi gadā varbūt veikala ābolus vai ko citu, bet gan jau tas ir retāk nekā vidusmēra visēdājs, vai ne? ;) Tāpēc nesaprotu, kādēļ šī raksta skarā ir piesaukti veģetārieši.

    Gaļā esošo pesticīdu atlieku un citu kaitīgo vielu daudzums vairākkārt pārsniedz augļos un dārzeņos esošo kaitīgo vielu daudzumu. Tos pašus piesārņotos kartupeļus dod, piemēram, cūkām, gaļā un it īpaši taukos tas viss sliktais sakrājas lielā koncentrācijā un tad to apēd cilvēks, bez pesticīdiem apēd arī visus steroīdus, augšanas hormonus un ko tik vēl ne.

  • Signis
    19/06/2008 17:09

    Veģetārieši te ir piesaukti, jo es pats tāds esmu, jeb precīzāk mācos būt. Mans uzstādījums neēst gaļu var novest pie veselības problēmām nezinot neko citu ko varētu ēst, jo pie reizes gatavojos maratonam. Tāpēc es lasu, skatos, taisu veģetārus ēdienus un dalos tajā visā ar jums. Arī par dārzeņu un augļu piesārņojumu, jo jebkuram paprasot ko ēd veģetārietis, atrbilde būs – lapas un dārzeņus. Un reti kuram ir tāda iespēja šos produktus neiegādāties parastā veikalā. Šis raksts dod iespēju padomāt un paprikas vietā nopirkt avokado.

  • maikls
    19/06/2008 17:39

    Tusējot veģetāriešu domubiedru grupās iekš draugiem.lv, varu secināt, ka lielum lielais vairums veģetāriešu domā par veselību un veselīgu ēšanu, tas ir, labprātāk izvēlas ekoloģiski tīrus produktus un tamlīdzīgi. Un veģetāriešiem topā ir nevis lapas un dārzeņi, bet gan pākšaugi, graudaugi, rieksti un sēklas. Šaubos, vai dārzeņus un zaļumus veģetārieši lieto īpaši vairāk kā citi cilvēki. Tur taču nav kaloriju, nav olbaltumvielu. Tie nevar būt pamats uzturam, tie ir tikai piedeva un tikai veids, kā dažādot ēdienkarti. Protams, visi augļi un dārzeņi, ja vien tie nav piesārņoti, ir veselīgi.

  • maikls
    19/06/2008 17:41

    Un tiem, kuri mācās būt veģetārieši, iesaku pamācīties arī šeit: http://www.vegetarisms.lv/

  • signis
    19/06/2008 20:48

    Tur jau esmu bijis. Plus mīnuss esmu palasījis. Tā bija pirmā lapa ko lasīju savā pirmajā veģetārajā dienā.

  • Zaķis
    28/06/2008 15:39

    – jebkuram paprasot ko ēd veģetārietis, atrbilde būs – lapas un dārzeņus –

    Šādi parasti atbild tie, kas veģetārieti mūžā nav redzējuši. Tipiskais priekšstats, ka veģetārieši pārtiek no salātlapām un burkāniem, maksimums – vārītām bietēm. :)

    Mana veģetārieša ēdienkarte pamatā sastāv no graudaugiem, tiem seko pākšaugi, piens un tikai tad dārzeņi un augļi. Turklāt, kā jau Maikls norādīja, tā vietā, lai spiestu uz avokado un vēl pāris mazāk kaitīgajiem, manuprāt saprātīgāk ir dot priekšroku bioloģisko dārzeņu un augļu daudzveidībai.

  • agnese
    25/08/2010 19:59

    šausmas. ko tik mūslaikos nenākas ēst :(

  • Juris
    01/08/2013 21:21

    Jebkurā gadījumā gaļēdājs tos pašus pesticīdus uzņem un pus vēl arī indes, ka veidojas gaļā.

Atstāt komentāru

-