Liela daļa pavāru un veselīgi dzīvojoši cilvēki skandē, ka pats svarīgākais ēšanā ir lokāla domāšana. Tagad ir kartupeļu laiks un uzturā ir jāēd kartupeļi. Nevis sparģeļi no otra pasaules gala. Tagad ieskābētie kāposti pēc mēneša būs ieguvuši pirmo labumu un tad vakariņās galdā būtu jābūt tiem, nevis mākslīgi izaudzētiem rukolas salātiem. Saulainās rudens dienās līdakām ir lielais bads un ķeras kā trakas. Nekas nevar būt labāks par līdakas kotletēm. Banānus lai ēd mērkaķi, tagad jāēd dzērvenes. Vietējie restorāni galdā ceļ to, kas nogatavojies tepat netālu un interesanti paēst mīļotāji pēc eksotikas dodas uz turieni, kur eksotika ir ikdienas ēdienreize. Lasīt tālāk »

Sen senos laikos, kādā vēsā vakarā, kad lopu bars jau bija sadzīti aplokos un ugunskurs iedegts, nogurušie Alpu gani gatavojas vakariņām. Nemanot pēdējais siera ritulis bija nokļuvis karstajām oglēm nepiedodami tuvu un uz klints akmeņiem lēnām sācis kust. Taupīgie gani nav gribējuši to laist postā un sākuši mērcēt tajā nu pat vārītos kartupeļus. Debešķīgā siera garša ātri izplatījās pa visām Alpu ielejām un tā radās brīnišķīgais ēdiens, no tik pat brīnišķīgi kūstošā siera – raklete. Lasīt tālāk »