Nātru lauks, viens vienīgs nātru lauks. Un lai bilde būtu pilnīgāka. Gandrīz metrs deviņdesmit garš puisietis īsās bikšelēs, visu cauri slapjš, brien šurpu turpu pa nātrēm aizaugušu pļaviņu. Apkārt ducina pērkons, zibeņo un no gaisa līst nedēļas norma. Pēc brīža pievienojas vēl viens un vēl viens tāds pats – iesācējs orientierists. Pļaviņā iebristas takas, bet nātres mūs cieņā netur – bliež ne sliktāk kā lietus. Lasīt tālāk »
Pagājušo ceturtdienu biju Magnētā. Jā, jā, skrēju pa mežu un meklēju caurumiņus kur ielikt. Izrādās, ka mūsdienās viss ir daudz savādāk. Atceros, ka skolas gados Ventspils pusē bija jākompostrē kartiņa, kā padomju laiku tramvajos. Studiju gados Jūrmalā ar krāsainiem zīmuļiem jāvelk rimbuļi un pirms daudziem gadiem Magnētā atkal ar kompostieri jādarbojas. Tagad tev iedod puļķīti, kuru tu katrā atrastā punktā iebāz. Pavilkos dēļ jums, dārgie rakstu komentētāji, un vienu darba kolēģi. Lasīt tālāk »
Mans noskrietais ir dubultots un laikam tai sievietei, kas rakstīja par sportiskām aktivitātēm un laimi, bija taisnība. Visu vakaru pēc treniņa staigāju kā aplaimots zaķis aiz prieka par sevi, pasauli un apkārtējiem nezinādams kur dēties. Lielisks miegs, moža sajūta šorīt un sāpoši ceļi. Izskatās ka būs jāmeklē kāda sildoša ziede un jāierīvē, jo rīt jāpiedalās Banku kausa finālā basketbolā. Vairāk kā malā sēdētājam, bet kas zina…
