Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī. Lasīt tālāk »

Sasodīts, sasodīts, sasodīts. Visās skrējēju grāmatas rakstīts, ka nevajadzētu aizrauties gatavojoties maratonam ar traumatiskiem sporta veidiem un tieši tagad es taisos jums paziņot, ka ar to nodarbošos. Tā nu saņemiet drosmi un klausāties – es šo sezonu spēlēšu basketbola komandā „Ķekari” un ne jau dvieļu padevēja vai fiziskās sagatavotības trenera lomu. Lasīt tālāk »