„Pagātnes nav. Nav nekā, ko vajadzētu piedot. Mēs sākam dzīvot šodien. Skaties, – viņa teica, pakāpdamies sānus un saņemdama viņu aiz rokas. – Tā ir jūra. Jūra neko nezina par pagātni. Tā ir te. Un nekad mums neprasīs paskaidrojumus. Zvaigznes un mēness ir tepat un joprojām lej pār mums savu gaismu. Zvaigznēm nav nekādas daļas par to, kas būtu varējis būt citādi. Tās ir kopā ar mums un ir laimīgas. Redzi, kā tās spīd? Redzi, kā mirgo? Vai tad tās tā spīdētu, ja raizētos par pagātni? Vai tad nesaceltos vētra, ja Dievs gribētu mūs sodīt? Mēs te esam divi vien, tu un es, bez pagātnes, bez atmiņām, bez vainas, un nav nekā, kas varētu nostāties starp mums… mīļais…” Lasīt tālāk »

Nedomājiet neko sliktu. Šis blogs nav miris, vienkārši rīt izlidoju uz Barselonu un visādi darbi, darbiņi līdz ausīm un tāpēc grēcīgām nodarbēm neatliek laika. Maija sākumā būšu atpakaļ un noteikti pastāstīšu gan kā man tur gāja, gan arī kā man tur golfs spēlējās un pa turienes krūmiem skrējās. Braucu es ar sievu divatā, tāpēc ceru, ka arī viņai man laiks atliks.

Lasīt tālāk »

Lielā plāna iesildīšanās nedēļa tūlīt, tūlīt būs galā un maratona sakarā esmu smēlies tikai teorētiskas zināšanas. Visu nedēļu esmu uz slimības lapas un uz darbu nedodos, sēžu mājās, pieskatu mazo bērnu un dzeru ingvera tēju. Droši vien esmu dabūjis kādu jaunā maratonista vīrusu, nu tā lai dzīve neliktos tik skaista un uzvaru pār sevi viegla.

Lasīt tālāk »