Paskatījos savā noskrieto kilometru tabulā un konstatēju ka pēdējos sešdesmit kilometrus esmu skrējis tikai pa svešām zemēm. Divdesmit Skotijas kalnos, divdesmit Tallinas pusmaratonā un nu jau divdesmit pa Nicas galveno promenādi. Šī galvenā Nicas tūristu pastaigu vieta saucas par Angļu promenādi un tā ved no vecās pils kalna galā līdz par Côte d’Azur lidostai.

Nicas pludmale nav tāda kā Jūrmalas, vai Ventspils pludmale. Viens no pirmajiem pirkumiem šeit bija ūdens čības, lai nevajadzētu četrāpus iekļūt jūrā un tā pat izkļūt, jo pludmales akmeņi ir līdzeni un staigāšana pa tiem basām kājām varētu būt pat veselīga, bet tie oļi, kurus visu laiku jūras viļņi kustina un izkustina ir dažādi. Staigāšana pa tiem jau ir līdzvērtīga jogas augstākai pilotāžai, pie tam viļņi te ir kārtīgi. Vienīgais prieks ka dziļš ir jau pēc dažiem metriem un pingvīnu gaitā nav ilgi jāpārvietojas.

Senatnē Nicai paplašinoties mājas tika celtas labu gabalu nost no jūras, jo tās krasts bija ļoti klinšains un nemīlīgs. 18. gadsimta otrā pusē, kad bagātie angļi šeit brauca atpūsties un muka no savas miglas, tie ņēma un sakārtoja šo pludmali, izveidojot promenādi un pludmales. Tāpēc arī viņiem tika tas gods un šo gājēju ceļu nodēvēja viņu vārdā. Tagad te ir gan sēdvietas, gan jumti pasargāšanai no saules, palmas un dažādu sportisku izklaižu piekritēji – riteņbraucēji, ar skrituļslidām braucēji, nūjotāji un bērnu ratiņu stūmēji. Parasti staigātāji un protams skrējēji.

Skatīt lielāku

Skrējēji te ir ka biezs. Vienu rītu pat likās ka tie te ir vairāk nekā visi citi. Vecas sieviņas jaunākos Nike kostīmos un melnādainie no citas vietas nekā Kenijas. Viens ātrs japāņu skrējējs visus rītus skrien. Pāros un pa vienam, pie vienas viesnīcas bija savākušies trīsdesmit skrējēju grupa, kuri instruktora pavadībā uzsāka graciozu skrējienu. Visiem varēja būt pāri pa piecdesmit. Un skrējējiem te ir labi. Uz ielas redzēju plakātu, ka novembrī būs maratons no Nicas uz Kannām, vienā skriešanas veikalā bija vairākas brošūras, gan par skrējienu cauri Nicai, gan no Nicas kalnos.

Tajā pašā veikalā redzēju dīvainas uzpariktes, kas attāli atgādina lielus mobilos telefonus un dažiem šodien ievēroju tādas rokās. Pēc apraksta un reklamētā tie pilda tādas pašas funkcijas kā mans Garmin, bet gan jau vēl kas tur ir, jo diez vai ļoti ērti ir tādu nest rokās. Un visiem skrējējiem rokās ir dvielis. Lai arī karstums nav nekāds lielais (20-25 grādi), bet mitrums ir milzīgs. Par visiem šiem sportistiem ik pa laiku rūpējās ūdens krāni.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.