Būt savas mājas restorāna pavāram ir vienkārši. Klienti un to vēlmes saprotamas, ar virtuves eksperimentu baudīšanu neviens aizrauties nevēlas un perfektā ēdienkarte zināma. Ja vajadzētu noteikt kādas virtuves restorāns ir manās mājās, tad nemaz nevajadzētu balsošanu – restorāns nestu ļoti italiano nosaukumu un pārsvarā tur pasniegtu šīs valsts kulinārijas sasniegumus. Protams, mūsu mājās tiek galdā celti arī klasiski latviešu ēdieni – klimpu zupa, sautēti kāposti; viens no bērniem varētu pārtikt tikai no suši un soļanka ir galvenā zupa ziemas laikā. Bet itālisku ēdienu līnija ir pārstāvēta visplašāk.

Kad nekas nav mājās ēdams, tad olīveļļa, pasta, konservēti tomāti, cietais siers būs izņēmums un atradīsies pat bada laikos. Tāpat virtuves plauktos vienmēr varēs sameklēt kādu saulē kaltētu tomātu, garšvielu plauktā oregano, baziliku un, protams, olīvas. Zaļas pieaugušajiem un melnas bērniem. Obligāti ar kauliņiem.

Vidējā meita atgriezusies pirmo reizi no ceļojuma uz Itāliju paziņoja, ka viņas uzvārds pēc precēšanās būs Itālo un vīrs, protams, itālis. Ģimenes svētku dienām tiek gatavots tiramisu, savukārt tādi gaviļnieki, kuri kūkas un saldumus neēd, tiek pie tunča lazanjas. Ja jubilārs ir nodomājis pie sevis saaicināt draugus, tad klauna atrakciju vietā visi tiek pie mīklas ruļļiem un tiek ceptas picas. Tā pat parastos darba dienu vakaros vienkārša pasta ar tomātu mērci un rīvētu cieto sieru būs pirmā izvēle bērniem vakariņās.

Ģimenes sapulcēs par ceļojuma galamērķa izvēli lielāko balsu skaitu vienmēr iegūst Itālija. Maratons Romā, Florencē vai Venēcijā, bērnu atrakciju parks pie Gardas ezera, kalni Alpos Itālijas pusē un visu dienu guļam pludmalē, ēdam saldējumu un neko nedarām Bari. Savukārt palikšanas vietu izvēli nosaka virtuve un tās iekārtojums. Vai kā pēdējā ceļojumā – picas krāsns, kā piedeva naktsmājām.

Nevienam nav šaubas, ka uz uguns ezera malā vārīta zivju zupa garšo nesalīdzināmi labāk nekā pagatavota ar vienmērīgu siltuma sadali augstas kvalitātes nerūsējošā tērauda katlā uz indukcijas plīts. Tieši tā pat ir ar picu itāļa celtā malkas krāsnī viņa mājas pagalmā. Dūmu smarža, dzirksteļu piedeva, dzīvas uguns, krāsns 400C temperatūras un āra gaisa kopīgi paveiktais. Protams, tāpat kā zivju zupai ezera ūdens un nupat ķertās zivis, picas brīnišķīgumam lielu lomu spēlē pareizie itāļu picas milti, svaigie tomāti un pizza Margherita nepieciešamais (jebkurai picai tāds ir vajadzīgs) mocarella siers no ūdens bifeļu piena. Itālijā tas viss nopērkams jebkurā viņu Supernetto, bet pie mums ļoti jāmeklē.

Picas var būt ar ļoti sarežģītiem nosaukumiem, dažādām sastāvdaļām un gatavošanas veidiem. Picas var izcept mājās, pasūtīt, lai atved uz biroju un atrast restorānu ēdienkartēs. Itālijā tās ir pat nopērkamas uz ielas. Bet uzkurinot krāsni un ļaut malkai pārvērsties gandrīz oglēs. Uz dārza galda izrullēt plānu mīklu. Drusku tomātus, sieru un baziliku. Picu krāsnī ieliekamo lāpstiņu. Un tu sajūties kā īstens pizzaioli. Un vairāk par visu gribi tādu krāsni savas mājas pagalmā.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.