www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Beidzot brīvībā

01/06/2008 iekš maratons

Ulbrokas piemineklisPateicoties 25. Rīgas Velomaratonam, Biķernieku trasē veikt paredzētos trīs apļus neizdevās, jo gluži vienkārši tā bija pilna ar tiem, kas bez palīglīdzekļiem nevar. Protams, smejos un savā ziņā jau jāsaka paldies, jo paredzētu 14,4 kilometru vietā mēs veicām 15,8. Tieši tā – gandrīz sešpadsmit kilometrus. Garākā veiktā distance, izskriets ārā no Rīgas robežām, pirmo reizi ar ūdens jostu.

Skrējienu sākām pa asfaltu no Motormuzeju līdz RIMI noliktavām, tad pagriezāmies uz Dreiliņu pusi – tur skrējiens sākās pa pļaviņu un grants ceļu. Grūtākais posms bija no jaunā Deglava ielas apļa līdz Ulbrokas krustojumam (vai piemineklim 1905. gada revolucionāriem attēlā), jo jāskrien bija gar ceļa malu un daudzās mašīnas pilnvērtīgu skābekļa apmaiņu nemaz neveicināja, drīzāk jau pirmo pieredzi narkomānijā. Pulss šeit bija visātrākais.

Pēcāk jau mežs, mežs, mežs ar skrējienu no Ulbrokas uz Papīrfabrikas ciemu gar Piķurgu. Bērnībā te biju pavadījis laiku ēdot korintes, jo Juglas ezera šajā krastā dzīvo mana tēva māte. Šķērsojām Biķernieku ielu un turpinājām skriet pa mežu. Šeit gan cilvēks bija vairāk uzdarbojies un vietām redzamas atkritumu kaudzes un taciņas vidū atstāts apavu pāris.

Atgriezāmies līdz Biķernieku ielai un pa to skrējām līdz Biķera baznīcai. Noskriets jau bija nedaudz pāri desmit kilometriem un vidējais ātrums labi samazinājies. Cauri kapiem līdz Malienas ielas sākumam un tad jau ceļš uz mājām. Te, divus kilometrus pirms finiša, parādījās nebijušas sāpes – duršana mugurā, bet tās drīz pazuda un finišs bija lēns. Priecīgi ka esam to paveikuši un tas arī viss.


View Larger Map

Daudz laimes, daudz laimes, jo šodien aprit divi mēneši kopš es skrienu un rakstu šo blogu. Vakar nedaudz paķīmiķoju un izveidoju savu pirmo WordPress spraudni, kas man sinhronizē datus ar MotionBased un attēlo manus skrējienus. To var redzēt ka nelielu statistiku lapas augšējā labajā stūrī pie „Trīs gadu plāna” un speciālā sadaļā „Noskrietais.”

Imant, apkārt Puzes ezeram aptuveni pa krasta līniju ir 11km, pa manis minētiem ceļiem 26.65km – šeit to var labi redzēt.

23 komentāri pie “Beidzot brīvībā”

  • pikols
    02/06/2008 17:19

    Varbūt paskrieni ar pulsu 150 – 140 jo citādi tev iestāsies nogurums un sāks kristies rezultāti jo 80% no treniņa vēlams veikt 60 līdz 80% no sirds ritma maksimuma izskatās ka tu skrieni biški ātrāk, es uz šā grābekļa uzkāpu pagājušo gadu.

  • Signis
    03/06/2008 12:15

    Man izskatās ka pulss ir vārgā vieta, jo skrienot pie 175-180 es nejūtos baigi noguris, vai ka skrietu mega ātri. Nu nav tā ka mēle pār zobiem. Bet pēc nedēļas man ir testi, tad arī ceru, ka viss tiks salikts pa plauktiņiem.

  • mošķis
    14/06/2008 09:10

    Viens labs jautājums – kā ar “izklaidēm” pēc treniņa? Vai izvingrojies arī?

  • signis
    14/06/2008 12:18

    Nu kā tad bez tā. Aktīvi vicinos, staipos un pietupjos.

  • mošķis
    14/06/2008 12:25

    Prieks par to dzirdēt! :) Bez staipīšanās nav pat ko sapņot maratonu. Pats parasti skrienot iesildos lēnu skrienot, bet kad pabeidzu, tad minūtes 10-20 aiziet uz lielo staipīšanos.

  • Signis
    14/06/2008 14:47

    Varbūt tev ir kāds padoms, vai vari patāstīt par savu staipīšanos? Nemaz daudz tos prijomus nezinu, lai divdesmit minūtes sanāktu. Tu pats arī trenējies priekš maratona, vai jau dažus esi pieveicis?

  • mošķis
    14/06/2008 15:11

    hmmmmz … varbūt par tām 20 minūtēm es pārspīlēju, bet 10-15 ar tradicionālo presīti uz skaitu, sanāk. Ja paņemu presīti tā vairāk ir bijis ap tām 20 minūtēm, bet tad jābūt lielai kārei :)
    Aprakstīt visus vingrinājumus pagrūti. Vieglāk laikam būtu parādīt praksē, nekā aprakstīt :) …. Katrā gadījumā, stiepies un vingro tā, lai visi smagie muskuļi nomierinās no lielās skriešanas slodzes. Kaut kas no tās sērijas.
    Diemžēl esmu Liepājā ….. ļoti reti iekš to Rīgu :)
    Pašlaik diezgan liels pārtraukums man skriešanā, un līdz ar ko esmu pielicis svarā, nav kritiski, bet jūtos ne tik labi, kā gribētos ….. Pašlaik lieku sesiju un tad ir doma to lietu atsākt no jauna un nākamgad nolauzt kādu maratonu. Kā tas sanāks – ceru ka viss būs ok.
    Par manu maratona vēsturi – esmu nolauzis ar diezgan lieliem pārtraukumiem 4 maratonus. Tā kā varētu teikt,ka esmu pietiekami pieredzējis. Pēdējais maratons – 2005. gada rudenis Berlīnē.

  • mošķis
    14/06/2008 15:50

    Viens no padomiem, kuru daļēji jau pildi, tā ir dienasgrāmata – kur apraksti svarīgākos momentus savos treniņos un sacensībās.

    1.Datums
    2.treniņa laiki
    3.Distances_garums
    4.Trases_segums
    5.Kontrolaiki atsevišķos laika posmos, ja to prasa treniņu plāns
    6.Laika apstākļi (es pierakstu temperatūru)
    7.Izjūtas dažādos trases posmos.

    Piearaksti visu, kass Tev škiet svarīgs treniņā. Un tā katru treniņu. It īpaši pirmajos mēnešos un pat gados, tas ir ļoti svarīgi, lai pats spētu analizēt savas kļūdas un nepieļaut tās nākotnē. Vēl vairāk – tas dod spēku. Kad pārlasi savas piezīmes un redzot ka esi daudz maz progresējis. Pat ja kaut kur parādās regress, vari pārlasot savas piezīmes izprast to, kāpēc tā notiek. Būtībā tas viss ir svarīgi ne tikai iesācējam, bet pat pieredzējušam skrējējam – tas ir dzīvesveids :) Ar šādu dienasgrāmatu Tu iesāc savu karjeru, ar to arī beidz, kā autobiogrāfiju rakstot :)

  • Signis
    14/06/2008 18:11

    Mjā, respect. Es arī gribētu noskriet četrus maratonus. Daļēji jau šīs blogs tā arī ir domāts. Te arī visi pieraksti notiek, distance, ātrums, rakstos arī sajūtas. Paskaties – noskrietais. Protams tajā MotionBased ir pilnīgi viss – ātrums, pulss, tempretūra jebkurā distances posmā.

  • mošķis
    14/06/2008 18:34

    Noskrieni vienu maratonu (ja mērķtiecīgi gatavosies, tad noteikti to izdarīsi), tad paies laiks un Tu zināsi, vai Tu to gribi … lai gan, es to sapratu, kad trenējos, un tikai tad kad noskrēju 2-ro maratonu. Pirmās izjūtas bija labas, kad noskrēju kaimiņu – un tā kārtīgi. Jo vispār viņš bija labāks skrējējs par mani. Bet jo garāka distance, jo vairāk nepieciešama pacietība treniņos. Biju jauns un nebūtu treneris, nez vai es tiktu pie skriešanas, jo tagad tikai no 18 gadiem pielaiž pie maratona starta. Un treniņš tas ir tas trakākais, nevis pats skrējiens :) jo viss tas, kas ir ieguldīts treniņos nāk atpakaļ un ir gandarījums :)
    Zini, bet šis blogs ne tikai tam sanācis, redzot cik daudz jau ir pierakstījušies, tad jau tā lieta interesē vairāk nekā tos, kas te atrakstās :) ….

    p.s. piereģistrēties vai apskatīt, ko uzraksti te nav iespējams? savādāk pavisam neredzi ko esi uzrakstījis :)

  • Signis
    14/06/2008 21:00

    To jau varēja redzēt arī pirms Rīga maratona. Pilna Biķernieku trase bija ar skrējējiem. Arī tagad vēlāk skrienot var redzēt stundas laikā kādus desmit skrējējus. Tas nav daudz, bet labāk jau nekā nekas. Vispār Latvijā tas ir ļoti slikti, jo tikai 30% dažreiz nodarbojas ar fizkultūru, kur, piemēram, Zviedrijā 90%. Varbūt vari ko pastātīt par savu treniņu grafiku un veidu?

    p.s. Nedaudz palielināju komentāru formas lielumu. Tā labāk?

  • mošķis
    14/06/2008 23:23

    Jā, komentāru laukums ir normāls. :)

    Mmmmm ….. kā vienmēr, pirms mačiem visi izlien kaut ko padarīt, cik tas labi, cik slikti, nu vismaz daudz maz kustās :)Laiks jau būtībā tāds, ka katru dienu var skriet, pat kad līst, nav nemaz tik slikti. Par tiem procentiem, arī pie mums saprastu to lietderību, ja daudz maz ekonomika būtu sakārtota. Te tādi laiki pienākuši, ka nezini ko vari iegādāties, vai pārtiku vai krosenes …. lai gan vienus apavus pa gadu jau nu katram būtu jāspēj. No otras puses – nav jau to tradīciju Latvijā par to skriešanu. Hokeja skatīšana un litrobols pēc tam, tas jā, bet kurš tad grib līst laukā paskriet …. Basis biki vieglāk ar – bumbu tak jāmet tik grozā …. bet vai vari tikt līdz grozam :))

    Par treniņmetodēm. Kamēr neesmu nekādā formā, cenšos daudz maz “uzelpot” gaisu un ieskriet kājas. Pamazām palielinot kilometrāžu. Temps tāds, kādu varu atļauties un kad jūtu, ka varu skriet ātrāk, tad tā arī daru.

    Treniņcikls pirms maratona aptuveni tik pat garš kā Tev – 16 nedēļas. Izmantoju grafiku no fantastiskas grāmatas, kas savā laikā tika tulkota arī krieviski, jo šo valodu es pārzinu labāk par angļu un dabūt jau nemaz īsti citu nevarēja – “Марафон для всех”,

    http://www.skriesim.lv/index.php?goto=v1GtTgHb3Yz&id=wQWsx4ZXCe . Lasīt šo grāmatu var kā daiļliteratūru :)Tur var atrast gan grafiku, gan ļoti daudz labu padomu skrējējiem iesācējiem un maratonistiem, kā arī visai daudz kā no vēstures. Grafiki dažādu līmeņu skrējējiem, tā kā ir ko izvēlēties. Paša grāmata man jau ir pa ilgajiem gadiem nozudusi, bet treniņplāni daži vēl ir kladē.

    AUTHOR: Neil Wilson; Andy Etchells
    TITLE: Marathon Book
    http://www.antiqbook.co.uk/boox/munn/291784.shtml

  • Signis
    14/06/2008 23:45

    Izskatās ka to grāmatu angļu valodā nevar dabūt. Bet atcerējos ka gribēju ko vairāk noskaidrot par pašu skriešanas teoriju un medicīnas kopsakarībām. Tā nu skatos…
    16 nedēļas es esmu atmetis. Šogad skriešu aptuveni kā tagad (30-40km nedēļā) un piedalīšos divos pusmaratonos un tad pirms Rīgas maratona skatīšos vai varēšu, vai tomēr vēl jātrenējas.

  • mošķis
    15/06/2008 00:04

    Nu gluži kā teorija te īsti nebūs, vairāk tāda praktiska grāmata iesācējam. Lai arī daudz kas tiek apskaidrots tīri labi. Šī grāmata arī amazon.com ir atrodama.
    Nu skaties. Katrā gadījumā pat ļoti ieteicams ir skriet visu ziemu, līdz ar ko savāksi pamatīgu kilometrāžu. Nav pat svarīgs ātrums. Pastāv uzskats, lai nebūtu straujš lūzums maratona laikā jāveic katrā no pēdējiem 2 mēnešiem pa 200-250 km. Puse maratona, lai cik dīvaini nebūtu, sākās pēc 30-32 km, citam ātrāk, citam vēlāk.

  • mošķis
    16/06/2008 11:47

    Nu kā jūties pēc pusmaratona? :) Vakar jau apskatījos, ka esi skrējis visai dūšīgi :)

  • Signis
    16/06/2008 12:07

    Taisos šodien par to uzrakstīt – kā nekā pirmā reize tādam skrējienam, bet īsumā:
    *) forši ir skriet kautkur un nevis uz riņķi trasē;
    *) lēnākais bija 12km, bet grūtākais 17-18km;
    *) ūdens vietā jāņem līdzi kaut kāds enerģijas dzēriens;
    *) šodien sāp kājas, bet tā kaifīgi drīzāk

  • mošķis
    16/06/2008 12:13

    ok, gaidīšu ko sīkāk …… kājām tā biki bija jāsāp, lai gan tā nav mirstama vaina :) Ja ir griba – vakarā izlien un kādiem 3-5 km, lai biki savestu sevi kārtībā. Lēnām, bet noskrieni. Redzēsi, būs effekts.

  • Signis
    16/06/2008 12:16

    Mjaa, šeit esmu salasījies vienu gudru grāmatu, kur teikts ka dienu pirms un pēc garā nevajadzētu skriet. Pieturēšos pie tā un skriešu otrdien.

  • mošķis
    16/06/2008 12:24

    mmm …. zini, ar to pēc es tā īsti nepiekristu ….. Ar ko tiek argumentēta sliktums pēc lielā skrējiena? Esmu lasījis ko tieši pretēju.

  • Signis
    16/06/2008 12:35

    Neesmu vēl ticis līdz argumentiem, bet labā malā esošā grāmatā ko lasu tā ir rakstīts. Viņiem tur ir 16 nedēļu plāns ar četrām reizēm nedēļā.

  • mošķis
    16/06/2008 12:46

    nu vispār man citi argumenti :) ir runa par piena skābi, un tieši šādi skrējieni pēc sacensībām/gariem skrējieniem ir ieteicami. Tie palīdzot ātrāk atiet no lielās slodzes.

  • Signis
    16/06/2008 13:02

    To es arī esmu dzirdējis, ka pēc lieliem un smagiem treniņiem veidojas piena skābe un tā attiet no nākamās slodzes. No bērnības atceros, ka vismagāk ir bijis trešajā dienā pēc slodzes un tad arī man paredzēts nākamais treniņš.

  • mošķis
    16/06/2008 13:19

    nu ja ir tik smagi tajā 3 dienā, tad ir vērts paņemt brīvdienu tieši šajā dienā un izskriet piena skābi šodien :)

Atstāt komentāru

-