Kā jūs visi ziniet – es gatavoju mājās. Pie restorānu galdiņiem mani neredzēt, un… pat īsti tos nemanu garām ejot vai braucot. Vai es zinu kādu restorānu? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem spētu nosaukt, bet ne īpaši vairāk. Bet, ja nu dzīvē gadās tāda situācija, ka vajag? Tad nu tālāk lasiet, ko tad es uzzinātu, apskatot Rīgas restorānu mājas lapas. Lasīt tālāk »

Lai arī cilvēks ir visneprognozējamākais radījums zemes virsū, veselībai un veselam saprātam pa labu nāk mošanās noteiktā laikā un vēlams savā gultā, trīs reizes dienā sēsties pie attiecīgi brokastu, pusdienu un vakariņu galda, un braucot pēcpusdienā no Latgales uz Rīgu – vakarā tur arī nokļūt. Jāpārlasa upenes priekš creme de cassis un jāaizmieg iepriekšminētajā savā gultā. Bet dažreiz dzīve ir kā kino – no rīta pamostoties, tu nezini kur vakarā aizmigsi, un ar ko. Kā arī kādus citus kino cienīgus stāstus uzzināsi un seriālos redzētās epizodes piedalīsies. Lasīt tālāk »

Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi. Lasīt tālāk »

Nekad mūžā nebiju ēdis tiramisu. Nekad neesmu bijis Itālijā un vietējos restorānos tā cena nobiedētu pat biezos, un starp citu uz tiem nemaz neeju. Redzot šos savus trūkumus nolēmu ķerties vērsim pie ragiem uzreiz un pamatīgi – itaļu deserta spilgtākais pārstāvis. Apzināti nesaku klasiskais itāļu ēdiens, jo tā vēsture ir miglā tīta un leģendām apvīta. Lasīt tālāk »