Otrā nedēļa ir pagājusi ar diviem zīmīgiem notikumiem. Pirmkārt ir sasniegta maratona distance. Lai arī tas ir noticis divās nedēļās, bet es esmu noskrējis drusku vairāk kā 42 kilometrus. Vēl tikai jāsatrenējas šo distanci iedabūt piecās stundās un nevis divās nedēļās. Otrkārt, ir veikta patreiz garākā distance – desmit kilometri. Tas notika svētdienas treniņā, veicot šo gabalu gandrīz 55 minūtēs.

Pozitīvi, ka otrajā nedēļā ir veikts par diviem kilometriem vairāk, bet tik un tā līdz maratonistu nedēļas normai pietrūkst daudz. Patreiz esmu skrējis vidēji 22 kilometrus nedēļa, bet vajadzētu vismaz 40. Mierinu sevi un attaisnojos jūsu priekšā ar apstākli, ka nopietnāk pievērsīšos pēc sirds spēju analīzēm jūnija sākuma un kā jau minēju, pēc tam arī uzsākšu intensīvākus treniņus tieši izturības palielināšanai.

Tā aptuveni tiek plānots viss pasākumus un gatavošanās notiek uz nākamā gada Rīgas maratonu. Līdz 16 nedēļām pirms tā nodarbojos ar izturības treniņiem un tad pēc plāna. Iespējams, ka veikšu korekcijas, jo doma ir paprasīt brālēnam kā būtu jātrenējas, izrādās, ka viņš gatavojas olimpiādei pie mana bijušā fizkultūras skolotāja – Daiņa Lodiņa.

Svētdienas garo distanci skrēju kopā ar savu treniņu partneri un vienojāmies, ka piedalīsimies šī gada Rīgas maratona minimaratona skrējienā, lai apostītu sacensību gaisu un iejustos atmosfērā. Kamēr šis viss tiek rakstīts organizatori jau apstiprinājuši manu dalību (man ir 1410 numurs) un es jau esmu veicis testa skrējienu, kas man salīdzinot ar pagājušā gada rezultātiem dotu 58. vietu. Mans 5K rekords tagad ir 23:54.

Atvainojos par retiem rakstiem, bet patreiz tieši ir mana pēdējā nedēļa pirms atvaļinājuma un visiem, kuriem nav slinkums ir dažādas vēlmes kuras esot līdz tam jāapmierina.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.