www.signis.lv

skrienu, lasu grāmatas, ēdu mājās un vēl simts un viena lieta

Gatavošanās pirmajam maratonam

23/01/2009 iekš 16 nedēļas

run2.jpgNākamā nedēļa ir nedēļa, kad visiem kuri grib noskriet Rīgas maratonu būtu jāsāk piedomāt pie tā cik daudz un kā skrien. Noteikti rūdītiem džekiem ir savi plāni, tie jau skrien neskatoties ne uz laika apstākļiem, gaisa temperatūru vai citiem skriešanai nepiemērotiem iemesliem, bet iesācēji var noteikti sekot līdzi šim plānam un pamācībām, lai veiksmīgi finišētu Rīgas maratonā 17. maijā.

Pats galvenais maratona veikšanai ir vēlme. Esmu dzirdējis ka par pusmaratonu saka, ka to varot noskriet jebkurš. Ziniet, tieši tā arī ir. Es to varu, mans draugs to var un pie tam, pēc tam vēl varam pagatavot vakariņas, vai braukt četrsimts kilometrus pie stūres. Pat blogeris Onkulis to var. Arī tu to vari. Tās ir aptuveni divas stundas ar astīti skrienot, tas nav lēni un ātrs skrējējs tik ilgi skries maratonu. Bet tik un tie būs noskrieti vairāk kā divdesmit kilometri. Bet ar maratonu ir savādāk. Jebkurš ārsts teiks, ka maratonu skriet tikai prieka pēc nevajadzētu.

Maratons ir izaicinājums. Varbūt pierādīt sev, ka vari veikt klasisko vieglatlētikas distanci pat tādā vecumā kādā tu esi, kāds varbūt grib pierādīt ka nav tik resns, kā visi tevi redz, vai parādīt ka tu tiešām kaut ko vari. Un ziniet, maratona noskriešana tieši tā arī būs. Ja tu spēj noskriet maratonu, tad tu esi tā vērts. Jebkur.

Esmu saticis cilvēkus kuri ir noskrējuši maratonu tam īpaši negatavojoties, vienkārši noskrējuši un viss. Jā, tikai piebildīšu, ka viņi ir sportisti, varbūt ne vieglatlēti, bet sportisti ar treniņiem gandrīz katru dienu nedēļā. Šis plāns nav domāts viņiem, sagatavošanās arī nav domāta viņiem, jo viņi to dara ikdienā. Skrien, norūda organismu un padara stiprāku sirdi. Kas tev ir jāspēj lai noskrietu? Ievēro šo programmu un tās izstrādātāji garantē ka tu noskriesi. Viņi nedod ne pieci ka to spēsi ātrāk nekā četrās stundās, bet tu būsi noskrējis maratonu.

Otra lieta kas ir svarīga maratona noskriešanai ir apņēmība. Piesakies jau tagad. Tu visiem pateiksi savus nodomus un tev būs kauns ballītēs skaidrot kāpēc tomēr neskriesi, tāpēc iedzersi tikai dažas glāzītes, lai no rīta varētu noskriet tajā rītā paredzēto gabalu. Ja tev nav komanda zem kuras pieteikties, piesakies ar VSK Noskrien komandu. Mēs šeit esam vairāk kā desmit tādi paši skrējēji iesācēji, kas neskoposies ar padomiem, savu pieredzi un pats galvenais atbalstu, gan grūtajos treniņos, gan skrienot tavu dzīves svarīgāko skrējienu. Un nebaidies to pateikt saviem kolēģiem, radiem un kaimiņiem, jo vairāk cilvēku par to uzzinās, jo lielāka varbūtība ka tu svētdienas rītā nevis gulēsi, bet skriesi. Un noskriesi.

Trešā lieta ir treniņi. Protams, maratonu noskriet neko pirms tam nedarot būtu forši, bet ir jādara, jo tādejādi tu šo skrējienu padarīsi gan vieglāku, gan drošāku, gan paveicamu. Trenējoties tu uzzināsi kā tavs organisms uzvedās ilgi skrienot, cik daudz tev vajag ūdeni, kurā brīdī tev ir sevi jāmotivē. Trenējoties tu ieklausīsies savā ķermenī, redzēsi vājās vietas, palīdzēsi sirdij pielāgoties un uzzināsi savu vēlamo ātrumu un iespējas. Trenējoties tu būsi noskrējis vairāk kā sešus simtus kilometrus, tu zināsi kā ģērbties, kādi apavi tev piemērotākie un kāpēc uz krūtīm ir jālīmē plāksteri. Grūti mācībās, viegli kaujā.

Es savam pirmajam maratonam gatavošos pēc šī plāna, vēl daži VSK Noskrien biedri to pašu darīs un mēs varēsim viens otru atbalstīt. Seko līdzi, jo te tiks pastāstīts par dažādām niansēm gatavošanās procesā, par svarīgām lietām skriešanā un galvenais, palīdzēs tev noskriet maratonu. Un tas tev kļūs par dzīves veidu, tu savu ikdienu nespēsi iedomāties bez rīta vai vakara skrējiena, tu piedalīsies dažādās sacensībās un iegūsi jaunus draugus, tu gribēsi piedalīties vēl kādā maratonā – Valmierā, Berlīnē, Londonā vai pat Ņujorkā.

Un vienalga cik tev gadu, vienalga cik tu sver, vai arī cik ļoti tu sporto. Maratons nav vienīgais ko tu vari darīt un kam gatavoties. Varbūt tev pirmajā reizē pietiks ar pusmaratonu, par kura gatavošanās plānu stāstīšu nākamajā nedēļā, vai arī pat tikai piecus kilometrus, bet zini, tās sajūtas, tur startā atrodoties liek justies tev vareni. Un tad kad tu šķērso finiša līniju, tev liekas ka tu esi paveicos ko lielu. Jā, to izdara tūkstošiem, bet pats galvenais ir tas ka tu to izdari sev. Skriešana noteikti tev nāks par labu.

198 komentāri pie “Gatavošanās pirmajam maratonam”

  • pikols
    29/01/2009 21:22

    vingrin“ajumu pamatideja neko nedari kas sāp esi pacietigsdari tiktāl kamer juties labi tā saucamais piliena princips pilini pa vienai pilei ūdens glāzē katru stundu vienu nosākuma nekas tukš galīgi nekā pec gada pilna gan un viens piliens un iet pāri

  • Aivars
    29/01/2009 22:15

    Veseļojies, Mazais Krišs! Man svētdien treniņplānā 1r 19,3km. Man Tevis pietrūks…:)

  • mošķis
    31/01/2009 17:25

    Pats ar esmu mazā bedrē, bet nu pamazām atgriežos :)

  • sm72
    31/01/2009 21:38

    Kā Aivar ar garo skrējienu pie – 10. Es šodien 23 km pa iekšu sporta klubā pēc skvošiņa:) Kājas tādas stīvas:)

  • Aivars
    31/01/2009 23:16

    Es Tev to, sm72, rīt pastāstīšu. Solīja kādus -12 līdz -15 grādus, redzēs cik būs. Tagad debesis skaidras un redz daudz zvaigžņu – diezgan sūri būs. Šodien biju uz bērēm un kapos drusku apsalu, tāpēc vakarā kurināju pirti un kārtīgi sasildījos. Tagad tāds patīkams sagurums. Rīt no rīta startēšu savā “long run”. Man nepatiktu skriet telpās sporta klubā, jo tur taču nav gaisa, ir putekļi un visādas smakas…

  • sm72
    01/02/2009 12:28

    Nu kā Aivar, lāsteka deguna galā jau nokususi? Par tiem sporta klubiem ir tā, ka tomēr tajos vēdināšanai pievērš ne to pašu maznozīmīgāko lomu. Pie tam ir kur piesiet aci…:)

  • Krishjohn
    02/02/2009 00:04

    Aivar, ja Tu līdz 1dienas vakaram nepastāstīsi kā izgāja “long run”, tad iešu Tevi uz dambi meklēt…

  • pikols
    02/02/2009 08:35

    Svētdien noskrēju gar jūras krastu 16km vienkār1si super sajūta kā vasarā, tikai -10, bet tas netraucēja, prieks skatīties uz tiem satuntuļotajiem cilvēkiem, ka pats jūties vasarīgi, vienīgi beigās uz vēdera sarkana strīpa, ko ar karstu dušu dabuju nost, secinājums, neviena zāle nestāv tuvumā, tā ir tikai savas neuzņemības apmānīšana, palasi Akerberga komentārus par tiem kas ziemā neskrien ārā.

  • Kampars
    02/02/2009 12:30

    Šorīt arī pa pludmali noskrēju 10km. Baigi labi, tikai sals mazliet degunā koda.

  • mošķis
    02/02/2009 12:34

    Kampars, cik tempo Liepājā? es šodien ārpusē esmu un skriešu te, kur ap -8C

  • Kampars
    02/02/2009 12:38

    Temps vidējais 4:27min/km. Liepājā bija ap -11C.

  • Kampars
    02/02/2009 12:40

    Tagad jau siltāks, kādi -7C būs

  • mošķis
    02/02/2009 12:51

    Kampars, skrēji pa mūsu trasi?:)

  • Signis
    02/02/2009 13:03

    Tik ātri skrienot aukstums jau neķer.

  • Kampars
    02/02/2009 13:03

    Nē, šoreiz tikai pa pludmali turp un atpakaļ. Pa tiem kalniņiem augšā lejā domāju taisīt kādu atsevišķu piegājienu.

  • Kampars
    02/02/2009 13:05

    Aukstums ķer tikai degunu. Un pēc treniņa, gājiens 3min līdz mājam, liek pasalt, jo visas drēbes slapjas.

  • sm72
    02/02/2009 13:33

    Un pēc tam neliels plauškarsonis…:) Bet, kas tad īstam cilpotājam tādi ikdienas sīkumi:)

  • Aivars
    02/02/2009 14:14

    Mazais Krišs, ar mani viss ir kārtībā! Svētdien 8-os no rīta pie loga bija -18 grādi, uz lauka par pāris grādiem aukstāks. Uz dambja sala tikai deguns un vaigi, nedaudz ausis. Tas ir vidējais rādītājs, jo tad, kad vējš pūta no aizmugures, bija tā kā pikols saka – kā skaistā un saulainā vasaras dienā, vienkārši bauda skriet! Pret vēju bija otrādi – nežēlīgi sala deguns, vaigi un ausis, asaroja acis… Pēc deviņiem no rīta, tuvāk jau desmitiem, kad saule jau bija uzlēkusi, kļuva jūtami siltāks. Tad, kā arī Kampars rakstīja, atsildoties slapjo drēbju dēļ ātri sajutu vēsumu.
    Lielākā slodze bija degunam. Es gan to neaplīmēju kā jaunībā, slēpojot maratonus, ar leikoplastu, bet elpoju tikai caur to – gan ieelpu, gan izelpu. Raut aukstu -18 vai -20 grādu gaisu caur muti nedrīkst! Lai deguns nesasaltu ragā, izelpojamais gaiss, kas ir daudz siltāks par ieelpojamo, ir pa to pašu ceļu jāizelpo. Grūtākais jau ir noregulēt elpošanas režīmu caur degunu, jo kā jebkurā termoapmaiņas iekārtā tajā rodas kondensāts, kas ir no turienes jāizvada, lai naizsprostotu ceļu gaisam … Bet savus 19,3km es nolauzu un pēc tam stundiņu pasildījos savā burbuļvannā… Šodien ir viss o.k. un esmu gatavs rītdienas treniņam saskaņā ar treniņplānu.
    Jā piemirsu, vidējais ātrums man bija tikai 6:00, bet 99% no trases bija pa ledu…

  • pikols
    02/02/2009 15:02

    es parasti jaap 15 unaukstāks vaijpretvējš izmantoju šali masku ko pa 2,5lvl var nopirkt tajā pašā 100 lietu veikalā

  • mošķis
    02/02/2009 15:26

    Te daži žēlojas par slapjumu, no tā protams neizbēgt – tāpēc kustieties visu laiku, kamēr tiekat līdz mājām :) apģērbs tāds, lai būtu silts, es nežēloju arī otras bikses … ir man vienas lietus variantam, zem viņām apakšā ir “parastais variants” … ja par aukstu – vingroju iekšā. Tiesa, esmu trāpījis siltajā laikā (-7C pie mājas, distancē domājams, ne vairāk par -5C), noskrēju pa dienu no 13.00 savus 12km, ledus gandrīz nebija un tas pats kādus 200m, bet pa maliņu ideāli. :)
    Turamies! :)

  • Aivars
    02/02/2009 16:51

    Paldies, pikol, ņemšu vērā un apskatīšos. Tās maskas, kurām mute ir ciet, tās neder, jo tad iznāk raut iekšā ne tikai aukstu, bet arī mitru gaisu, kas ir īpaši slikti. Ja tā maska ir pāri pa degunu un vaigiem – nu tāda kā lente no vienas auss līdz otrai – tad o.k. Bet labāk un ciešāk pie deguna tomēr turas leikoplasts un uz vaigiem bieza un trekna krēma kārta. Leikoplasts ir arī vislabākais, ko līmēt uz ausu ļipiņām, jo tās vienmēr izlien no cepures un zem -15, ja ir vējš, salst…:)

  • Frax1s
    11/04/2009 15:56

    Sveiki visiem! :)

    Gatavojos savam pirmajam maratonam (Nordea Rīgas maratons), un smeļoties noderīgus padomus no googles tantes uzgāju šo bloga lapu. Daudzus rakstiņus jau pārlasiju un kaut kā ieptikās “apkārtējā gaisotne”, tāpēc beigu beigās izdomāju pievienoties klubiņam “VSK Noskrien” :)

    P.S. >>> Cik nopratu no Salaspils arī divi kaut kur skraida !? :D Ja nemaldos Aivars un Krishjohn (abus divus nepazīstu) ;)

  • Mošķis
    11/04/2009 16:10

    => Frax1s – laipni lūdzam mūsu bariņā :)) Un tā tā Salaspils banda paliek pavisam ņipra :) Krišim ar Aivaru labs papildinājums ieradies :)

  • Aivars
    11/04/2009 16:13

    Jā, Frax1s, šajā klubiņā no Salaspils līdz šim mēs bijām divatā ar Mazo Krišu un liepājnieki mūs jau bija sākuši pārmākt ne tikai ar savas darbības kvalitatīvajiem izpausmēm, bet arī ar savu kvantitāti. Mums ļoti noderētu arī trešais salaspilietis – tā mēs vismaz skaitliski līdzsvarotu savas pozīcijas!
    Es arī gatavojos savam pirmajam 17.maija maratonam un varu bez pārspīlējuma teikt, ka šis klubiņš bija tas, kas mani iedrošināja domāt par maratonu un arī praktiski palīdzēja tam sagatavoties.
    Starp citu, es parīt skriešu 32km, piedāvāju pievienoties!:)

  • Frax1s
    11/04/2009 18:12

    He heh :D Prieks dzirdēt :))

    Redz, tad jau nebūšu vienīgais, kas gatavojas savam pirmajam lielajam dzīves skrējienam. Parīt … Am, 1 – Dien plānoju skriet intervālus. Bet pamatā trenējos pec Nordea Rīgas maratona treniņu plāna (vismaz toreiz citus plānus nezināju, tāpēc ņēmu pēc tā) Vispār pēc kāda plāna tu trenējies Aivar? :) Un cik ātri tu apmēram skrien un/vai kāda pulsa robežā?? Mošk nemaz nestāvu tev blakām (tu ar tiem 32 km biku nobiedēji) :D
    Es pats pagaidām trenējos jaunajā stadionā, riņķojot neskaitāmus apļus – autopilotā. Drīzumā sākšu iestaigāt “svaigās” botas un nākamnedēļ domāju pamazām radināt kājas pie asfalta, tieši mēnesi pirms maratona :)

    Man atkal rīt cik skatos paredzēts 29 km skrējiens – 72.5 apļi =D

  • Mošķis
    11/04/2009 18:22

    man tādas aizdomas, ka būsi nobiedējis Aivaru ar saviem apļiem – jo reāli gargabalniekam riņķot tādus apļus pa stadionu ir “nāves smaka” :D … drīzāk jau pievienojies pie Aivara uz tiem 32 km, lai gan nezinu, vai būsi tādiem kilometriem gatavs uz asfalta …

    Hmmmz …. Nordea Maratona treniņplāns, manā uztverē, maigi sakot vieglprātīgs – sagatavoties vienkārši noskriet varbūt ka var, bet kā jau teicu, nekā nopietna …

  • sm72
    11/04/2009 20:37

    Mošķi, esmu diviem maratoniem sagatavojies pēc Nordea gatavošanās plāna:) Romai gatavojos pēc cita plāna un noskrēju vis lēnāk:D

  • Aivars
    11/04/2009 21:53

    Tad jau, Frax1s, mums saskan – arī man pēc treniņplāna svētdienas ir garā skrējiena dienas. Tikai šoreiz sacensības Mežaparkā lika pārnest svētdienas skrējienu dienu vēlāk.
    Skrienu 4 reizes nedēļā – pagājušajā nedēļā 82km, bet vairāk tas nepieaugs, jo šajā laikā tas ir maksimums 16 nedēļu sagatavošanās ciklā. Vidējais ātrums garajos gabalos 25km+ man komfortabls ir robežās no 5:35-5:45 min/km, tas ir ap 75% no maksimālā pulsa. Es ceru, ka maratonā es ar to pirmajā reizē varēšu iekļauties 4 stundās.
    Es labprāt paskrietu arī pa jauno stadionu. Vispār jau man ļoti patīk skriet pa skrejceļu, es veselu gadu – 2007., no marta līdz decembrim skrēju gandrīz tikai stadionā…

  • Frax1s
    12/04/2009 09:01

    Nu kāpēc uzreiz “nāves smaka” :D :D Es pat neesmu nogājis no prāta – pagaidām! :D
    Gan jau citu dienu pievienošos … vajag pamazām radināties.

    Nē nu manuprāt tam treniņu plānam nav ne vainas (iesākumam un pirmajam maratonam derēs) :) Nekādas čukčas jau viņu netaisija :D Bet jā, plāns domāts, lai sagatavotos vispār noskriet, daudzmaz aktīvam cilvēkam (pēc organizātoru un sastādītāju domām).
    P.S. Vispār tēmēju uz labu rezūltātu, bet pagaidām nesteigšos ar “likmju izdarīšanu” :D

    Ew, Aivar tu skrien vairāk par mani! :)
    Man apmēram pēc pēdējiem datiem ir Avg Pace 5:48 – 5:55 min/km, un arī 70% – 75% no maximālā pūlsa.

    Visp. uz pavasara pusi sarosās arī šādi tādi kas tur paskraida ;)
    Heh, cik atceros 2007 gadā jeb no Rīgas maratona (minimaratona distances) sāku vairāk draudzēties ar sportu, nu kā teikt aizrāva “āķis lūpā” :) Arī šad tad toreiz bizoju pa veco stadionu!

  • Frax1s
    12/04/2009 09:26

    Man tāds jautājums – par škidruma uzņemšanu? Kā tur īsti ir!
    Jūtu, ka treniņos uzņemu parāk daudz škidruma. Varbūt ir kāda formula pēc kā to apreiķināt :) Jo kaut kā negribās sacensībās skrienot tādu gabalu, tādā cilvēku masā mocīties ar toletes meklējumiem un diskomforta sajūtu :/ Un pēc cik km maratonā bija dzirdītavas?

  • Mošķis
    12/04/2009 10:58

    => Sm72, tāds sīkums, ka distance Romā bija daudz sarežģītāka par Tavējām visām iepriekš skrietajām kopā ņemot :) Liekas, to nemaz neņem vērā. Piedevām, es neredzu nekādu atšķirību – abās ir 3x pa nedēļu atvēlēts treniņiem. Tāpēc ar man nepatīk sistēma no 3x pa nedēļu. Skrējējam ir jāpierod kustināt ekstremitātes (cits jautājums, kur to dari). Otrajā pusē distancei viss atspēlējas. Tev, kā 3 maratonu īpašniekam jau nu to vajadzētu izjust. Vari turpināt arī turpmāk skriet savas 3x pa nedēļu – nevaru neko ne liegt, ne uzspiest – i nedarīšu. Pats jau esi liels puika. Citas aktivitātes ir laba lieta, bet monotono ilgo skrējienu neviens Tev ne ar ko neaizstās. Cik atceros, tad Tev ieteica tieši palielināt monotono kilometru skaitu, kad testējies iekš LOV. Ko arī esi izdarījis. Un, ja nebūtu tik sarežģītas distances Romā, gan jau ka būtu uzlabojis Valmieras rezultātu.

  • Mošķis
    12/04/2009 11:22

    => Frax1s -> runājot par stadionu – it kā nav nekas slikts, bet saprāta robežās, jo skrienot pa stadionu tiek nodarbināt nedaudz citi muskuļi, nekā tie, kas tiek likti darbā skrienot pa asfaltu vai pat meža taku. Tā ir pārbaudīta lieta. Stadionus parasti izmanto intervāltreniņiem, ja nav iespējas precīzi nomērīt distances garumu. Vai arī pulsometru kalibrēšanai.

    Cik Tev būtu “labs” rezultāts? Nu vismaz aptuveni?

    Par šķidruma lietošanu maratona distancē īpaši nesatraucies -> maratons ir pārāk liela distance, lai dzertu par daudz – punkti ir ik pēc 5 km. Trases malā būs kaut kādas tualetes. Ja vēl būs siltāks laiks, tad dzert gribēsies dubulti. Formula ir vienkārša – ja gribas dzert, tad jau reāli esi jau nokavējis. Pats distances laikā dzeru sākot ar 15-to km, t.b. 3 dzeršanas punktu, jo treniņos vispār nelietoju un kaut kā esmu pieradis, ka pat 1/2maratona laikā gandrīz lietoju šķidrumu tikai 1x. Bet tas katram individuāli.

    Par maratona sagatavošanas plānu no Nordea puses, manuprāt, ir vienkārši nenopietni ko tādu piedāvāt. Daudzi man oponēs. Esmu noskrējis, ar labu rezultātu. Bet par kādu cenu?! Nestrīdēšos -> līdz finišam tiksi, bet par nopietnu to rezultātu neuzskatīšu, jo vari noskriet daudz labāk un galvenais, drošāk veselībai, kad zini, ka nebūs pārpūles veicot to vilinošo distanci pilnā apjomā. Vari pajautāt Sm72, cik labi viņš jutās pēc Valmieras, cik ilgi viņš atgāja no tā maratona. Un ne jau kalnu dēļ vien viņam bija tās problēmas, kas bija.

  • Aivars
    12/04/2009 11:29

    Es, Frax1s, par šķidruma uzņemšanu neko daudz nezinu. Treniņos puslitru staipu līdzi tad, kad jāskrien 25km+, bet sacensībās cenšos norīt kaut malciņu pie katra galdiņa. Rīgas maratona dzeršanas vietas ar visiem kilometriem ir jau maratona mājas lapā. Bet ar dzeršanu katru reizi ir savādāk, tas ir ļoti atkarīgs no apģērba un laika apstākļiem. Taču, ja pirms mačiem esi apmeklējis WC, tad, manuprāt, nevajadzētu uztraukties par nākamo WC apmeklējumu, jo iedzert tik daudz, lai kaut kas distancē neizsvīstu un paliktu pāri, nav iespējams.
    Vai Salaspils jaunajā stadionā var brīvi tikt iekšā un ļepatot pa skrejceļu? Tur apkārt ir nopietna sēta un man ir radies iespaids, ka tur iekļūt nebūt nav tik vienkārši…

  • Frax1s
    13/04/2009 10:14

    Kas gan cits tur varētu būt!! Es vēl saprastu pa asfaltu vai meža taku, tad gan būtu atškirība. Varbūt tāpēc, ka stadionā ir tas gumijas pārklājums?! :) Kaut gan es skrienu ar vecajām, apdeldētajām botām, lai mazāka amortizācija būtu. Hmzzz.
    Vispār grūti teikt, tā ir kā zīlēšana, jo nezinu kā organisms uzvēdīsies tik garā distancē skrienot savā ritmā! … Virs 4 h tur nav ko domāt … Reāli būtu pie kādām 3:30, Bet plānoju noskriet vēl ātrāk, protams visādi var gadīties, kaut kas par sevi var likt manīt un pēc kādiem 30 km pārņemt “jaukas” sajūtas :D Uzskatu, ka nav jābaidās un ir jāuzstāda lieli mērķi. :)

    Paldies, Jūs mani nomierināji :) Pamainiju ūdens uzņemšanas biežumu ik pēc 10 km .. pirms tam bija par traku ik pēc 5 km. Būs vēl jāpatestē!

    Jā Mošķi tev ir taisnība, pats jūtu, ka tas plāns ir pārāk viegls ar tādu nenopietnības piegaršu priekš maratonā gatavošanās, bet nu kā minimums der. Vaitad būtu prātīgi pāriet mēnesi pirms sačiem uz citu plānu?? ;) Anyway netaisos pēc maratona pievarēšans, paķert garas atpūtas brīvdienas vai vēl ļaunāk sēdēt mēnešiem pie teļuka ar kolas pudeli vienā roka, pūlti otrā un vaigos sastuļķētām čipšu pakām. Treniņi nenākas viegli un tiem ir veltīts daudz laika, tāpēc formu netaisos zaudēt … attīstīšos un nākamo maratonu pieveikšu daudz ātrāk :) No mēŗķa uz mēŗki!

    Cik tad tu ilgi Sm72 atkopies pēc pēdējā Valmieras maratona? Es toreiz skrēju 17 km :) Un uzzreiz pēc finiša dzima doma, ka nākamgad, tas ir šogad skriešu pilno maratonu :))

    Par jaunā stadiona pakalpojumu izmantošanu ir jāmaksā … par skrejceliņa īri tagad ir jau 15.00 Ls gadā. Es vēl no sākuma paspēju kad bija pa 5. Ls

    “Tur apkārt ir nopietna sēta un man ir radies iespaids, ka tur iekļūt nebūt nav tik vienkārši…” < … Nu ja tu grasies rāpties pāri, tad tad tev taisnība :D Tur ir dežurants, ikviens var droši pieiet un paintresēties kas un kā :) Iekšā pie info deļa ir pakapojumu saraksts ar izmaksām. Vispār kad viņu atvēra man likās, ka tu var iekļūt tikai izredzētie =D

  • Mošķis
    13/04/2009 11:04

    => Frax1s – stadions ir gan savādāks kājām, kaut vai to pašu gumiju dēļ, bet ne tikai. Tiešām strādā citas muskuļu grupas. Kad tiksi uz asfaltu ārā redzēsi.

    Ja jau biki vairāk par mēnesi palicis līdz maratonam, laiks līst laukā uz asfaltu. To mans jaunību dienu treneris teica, neatkarīgi no tā, kur skrieni, vai pa stadionu, vai pa zemes taciņām, vai pa mežu! Tikai šādi vari pierast pie asfalta, lai cik tas nepatiktu. Maratons notiks uz asfalta un tā ir realitāte.

    Nezinu, cik daudz un kā vari izmainīt savu programmu uz lielāku apjomu, uzreiz par lieliem procentiem nē, bet vēl kādu dienu pie tām 3 dienām nedēļām gan droši vari izdarīt – kaut vai 5 km, bet tas kaut ko dos. Es gan pieliktu vēl kādus 10km vismaz un pa asfaltu.

    Cik kilometru sanāk pa nedēļu?

    Nerunāsim par ārprātībām – Coca-Cola nelietoju tik sen, ka nevaru atcerēties pat gadu :) Noskrieni šo maratonu un tad jau var pameklēt kādu sakarīgāku sagatavošanas plānu, vai vismaz nedaudz pamainīt principus, pēc kuriem gatavoties :) Neko pārāk jau viņi savā starpā neatšķiras, bet tas, ka liela kilometrāža ir pamats veiksmīgam maratonam ir bijis un būs visos laikos. Ātrums nāk kā papildus bonuss veicot intervāla, tempo un citus labus treniņus. Neaizmirsīsim arī treniņus VFS, kas stiprina muskulatūru, lai tas ķermenis pēc iespējas varētu pavilkt pa distanci ar labu piepūli. Protams, neaizmirstam sacensības uz īsākām distancēm. Tas viss dod pārliecību un dažādību treniņprocesā, ne tikai uz ātrumu, bet arī sadzīviskā jomā, kad vari pakomunicēt ar tādiem pašiem pozitīvi “atkarīgajiem” kāds esi pats, apmainīties ar viedokļiem, medīt konkurentus distancē utt. Tās visas ir emocijas un bez emocijām gatavoties ir vienkārši psiholoģiski neizturami :)

    Par to ūdeni īpaši nesatraucies, jo siltāks, jo vairāk nepieciešams ir šķidrums. Maratona laikā izsvīdīsi jau pirmajā pusē un gribēsies šķidrumu, ka nespēsi atjaunot. Tāpēc par tualeti vari pat nedomāt, ja vien tik aizej pirms starta, ko dara visi. Protams, skaties, ka nav liela rinda, tāpēc meklē ātrāk :)

    Un kā ar botām maratonam? Skriesi ar tām pašām vecajām, vai esi iegādājies kādas citas?

  • Aivars
    13/04/2009 13:21

    Mošķi, zelta vārdi Tev attiecībā uz ātrumu: “Ātrums nāk kā papildus bonuss veicot intervāla, tempo un citus labus treniņus.” To es šodien izjutu ļepatojot savu garo gabalu – gandrīz 33km. Pēc diviem mačiem Mežaparkā man sāk atkal parādīties ātrums, turklāt tas ir noturīgs. Man gribētos teikt, ka man beidzot ir sajūta, ka esmu gatavs savam debijas maratonam – es varētu pēc divām nedēļām vicot nevis pēdējos treniņplānā paredzētos 32km, bet jau maratonu. Vidējais ātrums šodien man bija 5:28 turklāt skrējiena laikā tas visu laiku palielinājās, jo sāku lēni ar prātīgu pāris kilometru iesildīšanos. Vidējo pulsu arī noturēju uz 135, jeb 79% līmenī. Esmu pārliecināts, ka, ja šodien vajadzētu noskriet vēl atlikušos nepilnos 10km līdz pilnai maratona distancei, tad to es atlikušajā stundā un trijās minūtēs, lai iekļautos četrās stundās, es noteikti būtu paveicis! Jā, man ir sajūta, ka esmu jau gatavs – galvenais tagad ir napazaudēt sasniegto sportisko formu un veselam 17.maijā nostāties uz starta! Tad es savus pirmajam maratonam nospraustos mērķus noteikti sasniegšu, jo kā jau Tu, Mošķi, vairākkārt esi teicis, ka pašas sacensības ir tikai aisberga redzamā daļa, un tajās tiek tikai noformēts un nodots sagatavošanās procesā padarītais darbs.

  • Mošķis
    13/04/2009 19:49

    paldies, Aivar – centīšos arī es daudz maz savest sevi kārtībā uz RM. Man te pēdējo laiku papildus slodze rodas, tā kā treniņi ne visi ir tanī līmenī kā gribētos, bet es centīšos.

    Katrā gadījumā, skaties, lai sportiskās formas pīķis būtu uz 17.05 un lai tas gara, kāju & dvēseles darbs tiktu pasniegts labākajā stāvoklī precīzi termiņā :)

  • Mošķis
    13/04/2009 19:54

    + neatslābinies treniņos, pēdējais mēnesis ir ne mazāk svarīgs kā iepriekšējie …

  • sm72
    13/04/2009 21:19

    Man nebija tik traki ar atjaunošanos ne pēc Va;mieras maratona, ne Romas. Pēc Romas maratona jau trešajā dienā sāku skriet. Ja bija problēmas pēc Valmieras, tad esmu tās jau aizmirsis:)

    Aivas, vai savā treniņā esi iekļāvis kādus kalnus? Jo pēc Romas maratona esmu sapratis, ka katrs kalns pieliek distancei vēl klāt pāris kilometrus, tādēļ ir vērts kājas pieradināt. Šodienas savā 23 km skrējienā tādēļ iekļāvu 4 kalnus un tici man, kājas man tik stīvas, kā būtu noskrējis maratonu:D

    Par to rezultātu 3.30 pirmajā maratonā normālam cilvēkam būs paātri, ja treniņos neēsi sevi jau pārbaudījis vismaz uz kādiem 40 km. Vis neapdomīgākais ir maratonā sasteigts sākums. Labāk pirmajā maratonā izpēti vispirms sevi. Protams ir izņēmumi, jo ja nemaldos Parīzes maratona trījniekā bija puisis, kas pirmo reizi skrēja maratonu, taču domāju, ka neoficiāli viņš ir noskrējis vairāk maratonus, cik mēs visi kopā:D

    Par dzeršanu, nevajag uztraukties, ka distancē vajag tualeti. Romā nebiju redzējis savā mūžā tik daudz čurājošo puisīšu, kas visi kompānijā skaloja 3000 veco celtņu pamatus. Parasti arīšajā ziņā nostrādā bara instinkts, ka neviens no tā nekaunās. Protams ar nosacījumu, ja neēsi radis nokārtoties pietupjoties:D

  • Frax1s
    15/04/2009 19:33

    Kā jau iepriekš rakstiju esmu nopircis botiņas (Nike – Bowerman series) priekš maratona. Pāris dienas iestaigāju un jau veicu pirmos km pa asfaltu (Atceros, ka Mošķis kaut kad, kaut kur rakstija tieši to pašu, par radināšanos pie afalta – tāpēc piefiksēju) :)

    Paldies par padomu Mošķi! Sanācā maza un muļķīga ķibele, tāpēc neko labāk nemainīšu līdz maratonam.

    Šonedēļ pēc grafika skaitās kā atpūta tāpēc sanāk kādi – 33 km.

    He He Coco-Cola :D Tas kā murgains piemērs =D Jā pēc maratona pieveiksanas nāksies meklēt ko citu (Kaut Kur šiten redzēju – plānu pēc maratona pievarēšans) :)

    Kas ir domāts ar VFS treniņiem?

    Tā tik turēt Aivar – Malacis :))

    Vispār biju sasapņojies vēl ātrāk :D Bet mauprāt tas varētu būt normāli biku virs 3:30 – labā kondīcijā. Pašlaik esmu bedrē – savas muļķibas pēc :( Tieši tāda ir domā izpētīt sevi uz 42 195 un pēcāk iegriesties LOVā vai kur citur pārbaudīt sevi.

    Nu bet protams :D Džeks riktīgi bija trenējies savam pirmajam maratonam un pareizi vien darija :)

    Šitas labs :D :D :D Var tik vien iztēloties kā ielas smakoja pēc amonjaka it īpaši ja saulains laiciņš xD “Romā nebiju redzējis savā mūžā tik daudz čurājošo puisīšu, kas visi kompānijā skaloja 3000 veco celtņu pamatus. Parasti arīšajā ziņā nostrādā bara instinkts, ka neviens no tā nekaunās. Protams ar nosacījumu, ja neēsi radis nokārtoties pietupjoties:D” P.S. Vaitad WC trases malā nebija? Jebšu parāk liela rinda lai gaidītu! :)

    Šitas labs raksts var palasīt “http://www.sporto.lv/node/2819” ;)

  • Aivars
    15/04/2009 21:13

    Paldies, Frax1s, raksts ir izcili labs!

  • sm72
    15/04/2009 22:11

    Tiešām svētīgs raksts un beidzot viens ir pateicis, ka nav lielas jēgas ēst līķīšus:D

    Beidzot esmu dabūjis sev skriešanas partneri:) Uzsēdināju sieviņu uz velosipēdu un skrienu ar ekskortu. Pie tam savs labums, jo viņa ved vēl manu dzeramo līdz:D

  • Frax1s
    16/04/2009 20:23

    Lūgtum … Ceru, ka noderēja :))

    He heh drošvien negribīgi un piedpiedu kārtā =D Njā tev nu gan noveicies – vismaz ar riteni blakām! Pie tam dzeramais braukā līdzi :)

    Aivar pa kurieni tu parasti skraidi un cikos? Darbadienās un brīvdienās?

  • Mošķis
    16/04/2009 21:48

    es jau publicēju mazu piezīmi blogā par šo skrējienu – raksts gaida apstiprinājumu. Distances garums ir 14.5 km.

  • Aivars
    16/04/2009 22:00

    Es, Frax1s, skrienu pa dambi – parasti sāku tūlīt pēc astoņiem no rīta otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās. Pēdējā laikā sacensības mēdz koriģēt skrienamās dienas, bet laiki nemainās.

  • Frax1s
    17/04/2009 16:43

    Es ar pagaidām īsos gabalus pa dambi skrienu (otrdienas & ceturtdienas). Tikai es uz vakarpusi sākot no 18:30 :) No rītiem nu nekādīgi nesanāk – Uz skolu jāmauc! Ja nu vienīgi svētdienās sāku kaut kur pēc 12:00 vai vēlāk (atkarīgs no distances garuma). Protams varu pamainīt kādam kopīgam skrējienam ;) Cik ieplānots svētdien noļepatot?

    Vispār pa dambi skriet ir baigi forši :)) Bet garākam gabalam vajadzētu ko citu – vēl garāku posmu! (kur nebūtu tik daudz tautas, automašīnas ar smacīgajām izplūdes gāzēm … nu tā teikt mierīgāka apkārtne) Varbūt zini kādu labu trasi?! ;)

  • Aivars
    17/04/2009 17:21

    Ar Mazo Krišu pamēģināju kopā skriet dzelzsceļa otrā pusē. Tur viņš mani izvadāja pa savu maršrutu un tad tālāk mēs garām noliktavām un cauri mežam izskrējām uz apvadceļa, pagriezāmies uz Daugavas pusi un pāri viaduktiem nokļuvām dambja sākumgalā.
    Man pa šoseju skriet diez kā nepatika, jo mašīnas tur ir vēl daudz tuvāk un ik pa brīdim ir jāskrien pa slīpumu – pa grāvja pašu malu. Tāpēc garajos gabalos es skrienu divus apļus pa dambi no Ako pieminekļa Saulkalnes pusē līdz HES slūžām pie Doles salas – turp un atpakaļ. Katrs aplis sanāk ~14,6km, piedevām vēl ceļš no mājām līdz dambim un atpakaļ – tad ir pat vairāk nekā nepieciešamie 32km. Treniņos pagaidām it kā vairāk nevajag…
    Šosvētdien man būs atslodze starp diviem 32km gabaliem un es skriešu tikai 10 jūdzes, tas ir, drusku virs 16km ar aptuveni 5:20 min/km.
    Nākamsestdien būs mači Cēsīs un tāpēc es nākamos 32km pārcelšu no svētdienas uz pirmdienu 27.aprīli.

  • Irina
    10/02/2015 11:46

    Hehe…šis būs mans pirmais maratons. un vēl Herbalife komandas sastāvā :)) Gaidu ar nepacietību!

Atstāt komentāru

-