Cik jauks skats – pilnmēness tieši logā. Es kūstu! Viss izrādās ir darbs, pūles un sviedri. Pat mīlestība, manuprāt, ir darbs katru dienu visu dzīvi. Tie nekad nav tikai tie trīs saldie vārdi. Visi joko par Čaku Norisu. A davai, jokojam par Markusu Rivu? Markuss Riva ir tik salds, ka tēju saldina iemērcot tajā pirkstu. Tāds vakars ir, ka kādam jāatnāk. Tas nebūs Dieva dēls… Atkal Māras tante. Pagaidām nav zināms, cik tas nopietni. Sievietes visu sarežģī. Gribējās teikt, ka cīnos, bet tad atcerējos, ka pats smejos par tiem, kas saka, ka dzīve ir cīņa. Nezinu, kāpēc šovakar, bet ļoti, ļoti sagribējās. Brīžiem sirds dauzās kā negudra, kad iedomājos. Mīlestība ir slimība, kas pieprasa gultas režīmu. Smaga arī noteikti.

Cik viss ir labi. Goda vārds – labākas sajūtas nav. Tagad ir labi padarīta darba sajūta. Pa astotā stāva logu okeāns šķiet bezgalīgs. Tas pirms vētras laikam. Vējš kaut kā ne tā kā gribētos. Gribu rītausmā redzēt jūrmalu, kur nav nevienas dzīvas būtnes. Man nebūtu iebildumu, ja diennaktī būtu mazliet vairāk stundu. Tas būtu pat noderīgi. Un vēlami. Man ir savāds satraukums, bet nesaprotu kāpēc. Pilnmēness vai atkal esmu kaut ko savārījis?

Tik jauki kā jau katru vakaru neko nedarīt, bet šoreiz apzināties, ka rīt par to nebūs sūdi. Labi, jāiet gulēt, rīt gara diena. Ja neesmu kādu glāzi ielējis, nevaru aizmigt. Vai nu dzer visu laiku, vai nedzer nemaz. Pa vidu tikai mīkstie. Viss, ko vēlos, lai tā pasaule vienreiz par visām reizēm sadodas rokās šonakt manis pēc… un es varu aizmigt. Es neko vairāk nelūdzu. Laikam tomēr vecums ir klāt. Esmu pilnīgā nesaprašanā. Rītdienu gaida ar vēl lielākām bažām – pilnmēness kulminācija.

Izskatās, ka beidzot būs tā reize. Šovakar jau uz asarām pavilka. Esmu piekusis un aizdomājies. Iegūstot to, ko gribēju, pazaudēju to, ko gribu. Kas jādara tad, kad negribas neko darīt un viss ir apriebies? Amēlijas sindroms mani nepamet. Visur gribu iebāzt savus pirkstiņus. Gribēju būt skaisti brūns – aizgāju uz solāriju! Tagad esmu skaisti sarkans. Skatos un jūtu kā man sāk cirst acīs elpa.

Tikai tagad mājās un tik daudz darāmā. Šodien uz ielām pamanīju arvien vairāk cilvēkus, kas smaida…viens pats iet un smaida. Laikam jau pavasara nodeva labākas pašsajūtas vēlmēm. Izskatās, ka nedēļu ilgusī bezcerība lēnām, lēnām sāk izplēnēt. Bezcerība izšķīst kā cukurs ūdenī, kļūstot caurspīdīga, netverama un viegla. Panesama un pārejoša. Bet vai tiešām nekas jauns, progresīvs neparādīsies? Bet svarīga jau kvalitāte, ne kvantitāte.

Tā viņiem arī vajag, nemaz nebija saldi. Un es joprojām nezinu kurš ir īstajais. Nekas nav beidzies, iekams nav beidzies. Kad nav, kas turp pasūta, tad sūtos turp pats. Kam tad tas ir izdevīgi?

Uzraksti uz atejas sienām ir sava veida blogošana. Es neko neteikšu par Gulbi, negribu atkārtot to, ko jūs visi jau esat pateikuši. Viņš nelūkojas spogulī, bet gan spogulis viņā. Izskatās, ka būs par vēl vienu apmierinātu cienītāju vairāk.

———————

Šis stāsts ir radies no viena vakara Twitter.com sarunām. Twitter.com ir mikroblogošanas sistēma, ar kuras palīdzību var pavēstīt pasaulei 140 simbolus garu vēstījumu – citātu, domu, faktu, reklāmu vai sviestu. Twitter.com tu vari izveidot sev bezmaksas kontu un vēstīt, jeb tvīterot. Sekot dažādu televīzijas raidījumu, radio dīdžeju, vipu un politiķu paustajam. Katram stāstā izmantotajam citātam ir apakšā links uz orģinālo vēstījumu. Mans Twitter.com konts ir signis_vavere

Paldies Roziiniite, zais_, vitaamiins, wanags, Ilzeens, Ireta_, Karlis_M, laacz, EdgarsTurlajs, annciits, R_Chilipans, mi_ce, orfejs, pepuce, Danija, liga_orupa, ArtisTeibe, AnnaVilka, Sidraba, rolsteins, KrejumsSaldais, madarapeipina, LilianaOzolina, reliiva, priekaplauksta, normens, antrons, MatissFrancis, Laila_LV, gundegm, ieva_ekmane, maijabee, lindalisi, merelina, matiss, liled, loretemedne, Knoks, Annuzhe, dainak, DanaDombrovska, ekspoticijalv, eldzii, finansiste, ElinaGulbe, GrinbergaAnna, eJaunzems, duncitis, ArmandsTripans, bkvalmiera, DaceBalode, artisare, Aldis_Gobzems, AliseBrinumzeme, EdijsMajors, _ningen_, ammarita

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.