Pirms vairāk kā diviem gadiem man bija baigā saķeršanās ar priekšnieku. Viņš ir kaislīgs riteņbraucējs, ritenis pa vairākiem tūkstošiem, pieguļošs krāsains tērps, nu jūs jau ziniet kādi viņi braukā viens aiz otra. Es ilgstoši slimoju, neskaitāmi ārsti, neviens īsti nezināja kas man vainas. Pēdējais no viņiem teica – tev vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Ne man suns, ne tie gadi, lai ar spieķi staigātu un es sāku regulāri skriet. Saķeršanās bija par to, ka darīju to ar slimības lapu. Mēs satikāmies Biķernieku trasē. Lasīt tālāk »

Pats veiksmīgākais žurnāls abonentu skaita pieauguma ziņā ir žurnāls tieši par ēšanu un gatavošanu. Ievas virtuve. Līdz tam par kulinārijas niansēm un receptēm varēja lasīt tikai vienā izdevumā – Garšīgs (pirms šī žurnāla, tā pati komanda veidoja „Labu apetīti”). „Garšīgs” ir smalkāks žurnāls, īstiem gardēžiem ar sarežģītām receptēm un stāstiem. Toties „Ievas virtuve” ir daudz praktiskāks un es ar savu pavlovu esmu iekļuvis šī žurnāla sadaļā – gatavo vīrietis. Lasīt tālāk »

Esmu izlasījis daudz grāmatas, esmu noskatījies vairākas filmas, pat regulāri skriet esmu sācis, gatavoju ik pāris dienas mājās vakariņas sev un brīvdienās pusdienas bērniem. Tā kā gan skrienu, gan lasu grāmatas un ēdu mājās. Kāpēc es neesmu nevienu grāmatu, vai filmu, vai recepti aprakstījis? Ziniet, brīžam ir tā, ka vairāk par „lieliski,” „brīnišķīgi” un „perfekti” nav ko teikt. Un dažreiz tieši ar to arī pietiek. Lasīt tālāk »

Redzot, ka mans svars neatgriezeniski tuvojas 100 kilogramiem (nedaudz pārspīlēju) un, vienreiz nedēļā spēlējot basketbolu, šis statistikas lielumus netaisās mainīties, apsolīju sev, sievai un nu arī tev, ka trīs gados noskriešu maratonu – nevis trīs gados tos drusku pāri 42 kilometrus, bet gan piedalīšos sacensībās (privātās vai publiskās), kuru mērķis būs noskriet maratonu.

Lasīt tālāk »