Lasīt tālāk »

„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.

„Tev.”

„Man?”

Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.

„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”

„Kādēļ tu man raksti?”

„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”

Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi: Lasīt tālāk »

„Vienmēr kāds viens mīlēts cilvēks kļūst par tavu mīlestības definīciju. Tas parasti notiek kaut kad pēc tam, bet vienmēr notiek. Šīs cilvēks neatgriezeniski uzliek šablonu visam ko tu meklē citos cilvēkos, kas tev patīk un kas tev nepatīk, pat tad ja šīs tīkamās lietas ir pašiznīcinošas un galīgi nesaprotamas. Šīs cilvēks, kas uzstāda tavu mīlestības saprašanu, nav īpaši savādāks par citiem, bet visbiežāk ar viņu tu satiecies tajā brīdi, kad pirmo reizi mūžā esi gatavs patiešām kādu mīlēt. Un tā ir viņa uzvara. Viņa uzvara un tavs zaudējums, jo visu savu atlikušo dzīvi, viņš kontrolēs to ko tu jūti pret visiem citiem un gaidi no viņiem.” Lasīt tālāk »

Negribu izplūst detaļās un apcerējumos par to cik filma aizkustinoša un grāmata labi ar humoru sarakstīta. Vienīgais ko varu teikt – izbaudiet paši. Tā pat kā visu šajā dzīvē. Jā, tas ir par Džona Grogena grāmatu „Mārlijs un es,” un filmu ar tādu pašu nosaukumu. Starp citu, tas viss ir noticis pa īstam. Lasīt tālāk »

Lai arī cik tas lēti nebūtu, sākot rakstīt par grāmatu „Jauns mēness,” es parunāšu par ko citu. Kad pusaudžu gados no pasaku lasīšanas pārgāju uz nopietnākām grāmatām, tad viena no pirmām bija Johannesa Mario Zimmela romāns „Tad – klauni un asaras.” Tas mani ievilka Zimmeļa pasaulē līdz ausīm. Izlasīju jau padomju laikos izdoto „Cilvēks nav vientuļa sala” un visas pārējās ko vien varēja dabūt. Pat bibliotēkā iestājos. Lasīt tālāk »

Šīs ir filmas ko esmu redzējis. Sasodīti subjektīvi romantiskas. No manis izspiež asaras viens un divi. Henry Poole Is Here. Par cerību zaudēšanu un atgūšanu. Iesaistīts bērns. Smart People. Par to ka mīl arī intelektuāļi. The Notebook. Ja kaut kas mirstot ir svarīgi, tad tas ka savā mūžā esi kādu no visas sirds mīlējis.  Saprotiet paši par ko būs jālasa tālāk. Lasīt tālāk »

„Pagātnes nav. Nav nekā, ko vajadzētu piedot. Mēs sākam dzīvot šodien. Skaties, – viņa teica, pakāpdamies sānus un saņemdama viņu aiz rokas. – Tā ir jūra. Jūra neko nezina par pagātni. Tā ir te. Un nekad mums neprasīs paskaidrojumus. Zvaigznes un mēness ir tepat un joprojām lej pār mums savu gaismu. Zvaigznēm nav nekādas daļas par to, kas būtu varējis būt citādi. Tās ir kopā ar mums un ir laimīgas. Redzi, kā tās spīd? Redzi, kā mirgo? Vai tad tās tā spīdētu, ja raizētos par pagātni? Vai tad nesaceltos vētra, ja Dievs gribētu mūs sodīt? Mēs te esam divi vien, tu un es, bez pagātnes, bez atmiņām, bez vainas, un nav nekā, kas varētu nostāties starp mums… mīļais…” Lasīt tālāk »

Vai tu esi kādreiz sev paprasījis ko tu patiešām gribi? Nevis ko grib tavs vīrs, sieva, ko vajag taviem bērniem, vai kādi plāni uz tevi ir vecākiem, ko grib priekšniecība un kaimiņi, pat ne to ko grib Godmanis, vai nu tagad ministru prezidenta kandidāts. Ko gribi tu pats? Ko tu sagaidi šajā dienā kāpjot laukā no gultas, vai ko tu domā skandinot šampanieša glāzes gada mijā? Lasīt tālāk »

Ja var ticēt nostāstiem, tad Dievs pasauli radīja sešās dienās, un tev gandrīz divas nedēļas būs pietiekami ilgs laiks, lai pienācīgi sagatavotos šī gada Svētā Valentīna dienai. Lai arī esmu ideālists un domāju, ka tādām dienām ir jābūt gandrīz vai katru mēnesi, tad šādi kalendāra notikumi dod iespēju pašiem ciniskākiem romantisma nīdējiem paskatīties uz to visu no malas un likt apjaust to ka kādu tomēr mīl. Nav idejas? Lasīt tālāk »

Sieviete brīvdienas rītā pamostas un nejūt kafijas smaržu, nav izceptas pankūkas un viens no bērniem izrullējis tualetes papīru pa visu māju. Kas par lietu? Žurnālos, televīzijā un forumos raksta kādi ir vīrieši. Tās pašas brokastis gultā, salabo krānu kā nieku, ved uz SPA un dāvina puķes pēc astoņu gadu jau kopā būšanas. Un tāds sekss, ka aizmirstas par šodienas datumu. Kāpēc sievietes vīrietis guļ otrā istabā, vairāk laika pavada ar draugiem spēlējot kārtis un brīvdienu rīts ir tāds kā šis? Lasīt tālāk »