Atrodoties ne savā virtuvē, ļoti labi vari izrēķināt, cik tad daudz nedēļā jāiztērē ir uz ēšanu. Sāls, cukurs, olīveļļa un melnie pipari. Maize, pasta, cietais siers un šķiņķis. Zaļie salāti, tomāti, baziliks un olīvas. Baltvīns, sarkanvīns, alus un ūdens. Tas viss ir nepieciešams, jāpērk, un starp citu – maksā diezgan. Lasīt tālāk »
Amerika ir laimīgākā valsts uz pasaules. Amerika arī ir resnākā valsts uz pasaules. Tieši tās pavalstnieku resnuma ziņā. Jā, jā neskati vīru no cepures. Filmas rāda pavisam citu Ameriku – slaidas, žilbinoši baltiem zobiem skaistules. Džeki, kuri vienatnē tiek galā ar pretinieku armiju. Es nekad neesmu bijis Amerikā un tās iedzīvotājus nezinu, bet dzīvojot Ķelnē un brīvdienas pavadot pilsētas centrā, nešaubīgi varēja pateikt kura tūristu grupa ir no Amerikas – resni un skaļi. Lasīt tālāk »
Piranija, CanCan, Il Patio. Makss un Morics, LuLu, Express Pizza, Pica Top, Crazy Pica, Malibu, Vairāk saules, Domino Pizza un Da Sergio. Picu ēšana ārpus mājas vai pasūtīšana man vairs aktuāli, jo zinu labāko picas mīklas recepti un esmu to pārbaudījis. Pagaidām atstāšu to noslēpumā, bet nebēdājies. Tu noteikti vari dabūt sev picu brokastīs, pusdienās, vakariņās vai pat cauru diennakti. Lasīt tālāk »
Recepte bez stāsta, ir tas pats kā recepte bez paša ēdiena. Bet ēšana bez ģimenes un draugiem ir un paliek tikai ēdiena uzņemšana. Nedēļas nogalē tika ievēroti gandrīz visi pareizas ēšanas likumi. Tika maksāts daudz, ēsts maz un ēšana notika tik pat ilgi cik pagatavošana. Pie galda un lielā pulkā, kā arī pārkāpjot visus likumus – izdzertā Havjera Garsijas ieteiktā tekila, citrona pudiņa pagatavošanas nianses, ļauj apzināt tikai bildēs (tāpēc par to citā ierakstā). Lasīt tālāk »
Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk. Lasīt tālāk »
Mums ar mazo bērnu ir tāda spēle. Es viņai prasu – kur tu brauksi? Viņa man atbild – uz Itāliju. Es prasu: ko tu tur darīsi? Viņa, apmierinātu seju smaidot, atbild: ēdīšu un dzeršu. Dažreiz gan viss kas sadzīviskāks nāk bonusā un viņa tur arī gulēšot, braukšot ar laivu, ģērbšot pidžamu… Bet vienmēr ēdīšot un dzeršot. Tieši tāpēc mēs arī braucam uz Gardas ezera apkaimi, lai izbaudītu sauli nedaudz ātrāk un – ēstu un dzertu. Lasīt tālāk »
Mana vecākā meita, kā tagad moderni saka, bija vasaras nometnē. Bet ne jau kaut kādā tur mākslas, Harija Potera vai vēl jocīgākā, bet gluži kā es bērnībā – uz nedēļu tika aizsūtīta pie vectēva. Ar mošanos piecos no rīta, lai agrajiem makšķerniekiem iedotu airus un enkurus, brokastīm laivā, ezera apsekošana motorlaivā matiem plandot pēcpusdienā. Un zvaigžņu vērošanu, sēžot ar kādu svešinieku laipas galā, klausoties makšķernieku stātus, piemēram, kā kāds pārītis esot vedis savu retrīveru peldināt Daugavā, tāds liels gaisa burbulis vien uznācis un suns esot pazudis, visticamāk nokļūstot sama vēderā. Lasīt tālāk »
Es savus pensionāra gadus pavadīšu Spānijā. Patīk saule, lai arī šodien tā tas gluži neizskatās. Patīk gulēt pusdienas laiku, labi paēst un vēl labāk padzert. Futbola noteikumus saprotu un dažas spāņu komandas zinu. Pa golfa bumbiņu varu trāpīt un laukumos mani laidīs. Audzēšu tomātus, skatīšos futbolu un spēlēšu golfu. Ir tikai viena problēma – es spāņu valodā nesaprotu ne vienu vārdu. Lasīt tālāk »
Man alus negaršoja. Jāņos un visos citos „daudz alus” svētkos es biju to pamēģinājis, bet nesapratu kāpēc jādzer kaut kas tik rūgts un negaršīgs. Tad jau labāk nedzert vispār. Nē, nu rūdīts nedzērājs es biju tikai līdz studentu laikiem, lai arī kā tagad atceros knakstīšanos ap saldajiem no Vācijas atvestiem liķieriem. Pa pilienam vien, lai vecāki neuzož. Lasīt tālāk »
Ja var ticēt nostāstiem, tad Dievs pasauli radīja sešās dienās, un tev gandrīz divas nedēļas būs pietiekami ilgs laiks, lai pienācīgi sagatavotos šī gada Svētā Valentīna dienai. Lai arī esmu ideālists un domāju, ka tādām dienām ir jābūt gandrīz vai katru mēnesi, tad šādi kalendāra notikumi dod iespēju pašiem ciniskākiem romantisma nīdējiem paskatīties uz to visu no malas un likt apjaust to ka kādu tomēr mīl. Nav idejas? Lasīt tālāk »
