Comments on: Skriešana Nicā

By: Laimīgākās dienas manā mūžā | 42,195 kilometri

Laimīgākās dienas manā mūžā | 42,195 kilometri — Wed, 15 Oct 2008 13:09:55 +0000

[...] jo esmu tādas grāmatas tur pircis. Bet liels bija mans prieks ierodoties īrētajos apartamentos Nicā. Ne jau tāpēc ka viņi bija lētāki kā viesnīca, ne jau tāpēc ka tur bija 20 grādi pēc [...]

By: Ilze

Ilze — Thu, 25 Sep 2008 07:21:24 +0000

Man nāk raudiens :) lasot tavu skaito aprakstu, pagājušo gad vēlā rudenī esot Nica, izbaudīju tās valdzinājumu, tagad lasot atceros pilsētas smaržu, miglainos rītus………un gribu uz turieni :((((

By: mošķis

mošķis — Wed, 24 Sep 2008 12:57:12 +0000

foršs skats un vēl vairāk gribētos te paskriet :) Signi, vai būs vēl kāda skatu tūre? :)

By: marčiks

marčiks — Wed, 24 Sep 2008 05:53:08 +0000

Vakar paklikšķināju uz bildītēm gar Angļu promenādi un sapratu, ka tiešām skaista vieta:) Būs jāiekļauj manā “wish list”:) Pēc apraksta izklausās kā skrējēju meka:))

By: Signis

Signis — Tue, 23 Sep 2008 23:37:19 +0000

Izvirtulis.

By: sivns

sivns — Tue, 23 Sep 2008 21:19:08 +0000

Šopavasar uz Lieldienām biju aizbraucis atpūsties uz vienu citu Francijas pilsētu. Ir tāda Parīze… pilsētiņa valsts centrālajā daļā. Nu lūk, biju aizdevies apskatīt arī Buloņas mežu, kas slavens ar maniakiem, zagļiem, ielasmeitām un visādām citādām tumšām padarīšanām, bet tā kā es tur biju dienā, tad neko no visa iepriekšminētā nemanīju. Toties bija papilnam skrējēju, atpūtnieku, riteņbraucēju un sportistu. Patiesību sakot pat ļoti sportiska gaisotne. Protams pasperot pāris soļus nost no grants celiņiem (patīkama atšķirība no mūsu tieksmes visu asfaltēt un tādējādi padarot skrējēju ikdienu traumatiskāku), skatam paveras izlietotu prezervatīvu lauki. Bet tik un tā… ja būtu jāpārceļas uz Parīzi, izvēlētos sev dzīvesvietu kaut kur Buloņas meža tuvumā.

By: Kaspars

Kaspars — Tue, 23 Sep 2008 15:20:09 +0000

Laimīgais! :D