Все умрут, а я останусь (2008), Bottle Shock (2008), Dear John (2010), Nowhere Boy (2009) un Away We Go (2009)
Lasīt tālāk »

Gribat redzēt to, kas palika pāri no manā mūžā pirmā friziera apmeklējuma? Es arī negribētu. Bet mana mamma domā, ka es to varētu gribēt. Viņa ir saglabājusi pilnīgi visu, ko var un ko nevar iedomāties. Mantiņas, drēbītes, sedziņas un skolas liecības. Vasaras darbu sacerējumus par kaķa kastes tīrīšanu un „es stundas nebastošu” uzrakstītu simts reizes. Viņa zina, cik mēnešos man iznāca pirmais zobs, kad sāku staigāt un kurš vārds pirmais satrieca pasauli. Domāju, ka par pirmo skūpstu un seksu arī viņa ir veikusi attiecīgus ierakstus. Lasīt tālāk »

„Hameleonu rotaļas”, „Mīlas viesulis” un „Ugunsgrēks” ir seriāli ko skatās mana vecmāmiņa un kurus varat redzēt arī jūs, tā īpaši nesaspringstot. Man gan tas ir pa grūtu un savu laiku seriāliem veltu, ja man galīgi nav ko darīt un nevis tad, kad to liek TV programma. Protams, esmu redzējis dažas sērijas iepriekš minētajiem un vēl citus, bet diemžēl neko par tiem nevaru pastāstīt. Toties varu pastāstīt par tiem kurus skatos, vai esmu mērķtiecīgi skatījies.

Lasīt tālāk »

Gads iet uz beigām un nekas tāds manās ausīs (vai sirdī) neiekritīs, tāpēc drošu prātu apkopoju to, kas tad šajā 2009. gadā ir manā mūzikas pasaulē noticis. Es varētu daudz te neizplūst, jo mana gada dziesma ir viena un nesatricināma. Nezinu tās nosaukumu, vārdu vai mūzikas autoru – man pietiek ka zinu izpildītāju. Tai dziesmā ir šādas rindas: „kā mīļu ciemiņu, bērni gaida ziemiņu…,” vai arī „kā baltu ziemiņu, bērni gaida ciemiņu…” Atkarībā no izpildītājas noskaņojuma. Mans mazais bērns, vāveres kostīmā, piedalījās savā pirmajā koncertā bērnudārzā. Lūk arī dziesma numur viens. Par pārējām tālāk. Lasīt tālāk »

Lasīt tālāk »

Modās, modās, modās. Nemaz nesākot kustēties, tas ar visiem saviem daudzajiem zirga spēkiem lika sarkanai bultai raustīties un pusei kvartāla atskatīties. Riepām kaucot, it kā mēģinot uzstādīt rekordu, kurš ātrāk līdz simts, bulta triecās pretī neatļautam. The dance of the dead. Drausmīgi satraucoši ir tas, ka tev tāpat kā jaudīgai mašīnai, uzspiežot uz akseleratoru, tās sajūsma izpaužas spidometrā, tā vienas dziesmas skaņas, vārdi, ritms un melodija liek tev gandrīz vai lēkt gaisā aiz prieka. Gluži vai kā Lāsmiņai – „Imants kalniņš, es ģībstu.” Your time has come to see. Lasīt tālāk »

Gulta ir attiecību spogulis. Ja vīrietis un sieviete tikuši līdz intīmām attiecībām un abi labprāt to atkārtotu, tad tur viss parādās – kādas būs viņu attiecības. Vai viņiem ir tikai skūpsti, krūšu glāstīšana, orālais sekss un beigšanas? Vai arī viņi runā un zina, kurā vietā vislabāk skūpstīt, vai krūtīm vispār jāpievērš uzmanība, kurā pozā vislielākais orgasms un kādā veidā abi var gūt visātrāko baudu, un kā var pavadīt gultā visu nakti? Un galu galā ne vienam, ne otram nekas nav jātēlo. Lasīt tālāk »

Man nesen bija dzimšanas diena. Paliku vecāks. Īstenībā jau visu laiku palieku. Runā, ka bērni vīrieti padarot jaunāku. Tīrākie meli. Man ir trīs. Varbūt mana uzvedība paliek bērnišķīgāka esot kopā ar viņiem un bez kautrēšanās varu ieiet rotaļlietu veikalā, pētīt helikopteru modeļus un rozā lellītes. Bet pases datus neapmānīsi pat īsā kleitiņā. Kā arī statistikas par vīrieša dzīves garuma vidējo ilgumu Latvijā. Lai arī pašreiz esmu pusceļā šajā pasākumā, savu ķieģeli nepamanīšu. Lasīt tālāk »

Tauriņa spārna vēziens spēj izraisīt klimata izmaiņas otrā pasaules malā. Tā saucamā butterfly effect teorija, kā kaut kāds sīkums spēj izmainīt lielas lietas. Gluži kā filmā ar tādu pašu nosaukumu, kur puisis spēja šos sīkumus atcerēties un izspēlēt savādāk, un cik ļoti tas viss izmaina viņa dzīvi. Tā pat kā man, arī tev ir tādi dzīves brīži, kurus tu atceries un dažreiz iedomājies, kā viss būtu izvērties, ja būtu savādāk noticis. Bet tas skar tikai tevi un varbūt dažus tev apkārt. Lasīt tālāk »

Man drausmīgi nepatīk dzimšanas dienas. Nepārprotiet. Citu dzimšanas dienas man ļoti patīk, it sevišķi tādu, kurus es gribētu iepriecināt. Nedēļām domāt ko un kā, pēdējās dienas pirms lielā notikuma nespējot nosēdēt mierīgi, jo viss jau gatavs un atliek tikai gaidīt īsto dienu. Pat liekas, ka pats vairāk prieka no tā visa gūstu, nekā jubilārs. Bet paša dzimšanas dienas es nevaru ciest un man tā ir tik drīz. Šogad gan tas viss var būt savādāk. Lasīt tālāk »